Mazā meža jaunkundzīte
Nu tad tā. Šodien man bija tā laime uzzināt kā tas ir kad tu gaidi atbildi NEGATĪVS. Nē, mīļie, nedz stāvokļa maiņa manā vēderā/ģimenē, bet man vajadzēja, lai mana ērce, kurai es garām nepaskrēju, būtu bijusi pie labas veselības(ir, tb BIJA!). Šādu tādu iemeslu dēļ neesmu potējusies. Jā, es jau dzirdu jūsu rādītājpirkstu kauliņus krakšķam urbinot savus deniņus attiecībā uz manu prāta stāvokli. Viss ok. Vienkārši ar ērču potēm šogad neesot nekas diezkas. Un pēdējo revakcinācijas (iespējams arī jau "profilakses-pēc-kodiena"poti) poti es veicu, cik atceros Klijānu ielā pirms gadiem 5, kad man, protams, bija iekodusies ērce..
Un pēc tam kautkā neiznāca. Nu moš bezatbildība, bet viss ar mani ir ok. Un otrā ērce nedēļas laikā arī. Nu labi, nav jau ar ko te lielīties. Un vispār, kā man Ventspils slimnīcā reģistrācijas māsiņa teica - galvenais nevajag sadomāties un sevi uzvilkt, dzeriet daudz ūdens un ēdiet c vitamīnu. (Kāpā pirms starta man viena paziņa no kakla noņēma tikko apsēdušos mazo-meža-jaunkundzīti, līdz ar to nebija man lustes nest all-the-way cauri distancei un pēc tam vēl uz infektoloģijas centru viņu). Tā, lūk. Tagad jāuzmana sevi vēl kādu mēnesi tomēr.