zobārsts šorīt
Man šorīt bija dīvains piedzīvojums pie zobārsta. Nekad man nebija līdz šim vienā reizē un vispār tādas procesijas izveiktas ar zobu, kā šodien. Kaut ko urķēja un darījās un tad, kad es jutu, ka jau kavēju darbu (šinī darbā paldies dievam neviens nestreso par tādām lietām), izmantoju momentu, kad zobārste aizgriezusies un aizsūtīju kolēģim sms. Tad kad, kā izrādās, kanāla tīrīšana, rentgena uzņemšana(kur es pamanīju, ka man zobā ir kaut kādi krāsaini vadiņi, kas stiepjas perpendikulāri zemes virsmai uz augšu manā mutē) un kaut kāda dedzināšanas procesija tika izveikta, man paziņoja, ka būšot vēl jānāk. Bet tā kā noskaidrojās, ka es nesteidzos (man vēlreiz saņemties uz to emocionālo jauko sajūtu negribējās zinot, ka pabeidzot būs atā uz 1/2gadu) un nu jā, zobs arī tika visbeidzot salabots. Un līdz pusei dienas bija viena puse mutes tāda nejūtīga. parasti varonīgi izturu, bet šķiet zobārste zināja, kas būs darāms un man nemaz neprasīja - jā/nē. Un labi vien bija, es vēl būtu atteikusies un dzīvi sev sabojājusi. Jā, zinu, ka šīs narkozes ir neforšas veselībai, bet nu vai zinies. Jūtos varone savā ziņā.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: