Teātra kritiķis
Šī nedēļas nogale man tāda kulturāla iegadījusies. 5dien negaidīti iznāca tikt uz Les Miserables. Nu grandiozi jau , tas ir fakts, bet tā kā man katru pirmdienu ir saistība ar to, kā vislabāk izcelties uz citu fona (nu reizēm ir vingrinājumi tieši par šo tēmu), tad nu šitanī pasākumā man bija daaaaaaaaudz kur piesieties. Galvenokārt - kad konkrētā momenta divi galvenie runātāji izsakās, bieži viņi ir ar acīm jāmeklē, jo viņi nav sevi izcēluši panākot uz priekšu, vai arī nav pieklusināta gaisma uz tanī brīdī nesvarīgākajiem objektiem. Tad vēl kas, kas mani kaitina pēdējā laikā teātros, jau 3os esmu pamanījusi - runāt ar muguru pret skatītāju(t.s. "1.skatuves likums"). pat ja ir miķis pie mutes, vienalga es jūtos diskomfortā. Vakar pa dienu iznāca pa TV paskatīties kaut kādu nacionālā teātra pēdējā laika izrādi, bauda skatīties uz viņiem!!!!
Šovakar Princis un Ubaga zēns - to bērnībā n-reizes pa TV esmu redzējusi, bet gribas zināt, kas tagad būs iznācis.