a ko, man liekas normāli. Man liekas, ka es arī gaļu sāku ēst mīļā-miera-labad. Kad mani "atstāja glabāšanai" laukos pie vecvecākiem, tur jau kā nav tukšs šķīvis, tikmēr no galda prom neies un vismaz es izkaroju, ka man liek balto gaļu. un tad tā kā to šķiedraino gaļu ilgi bija jākošļā, tad vēl tagad atceros, kā es pēc kādām 7 nopūtām to visu dabūju lejā. Akal pie mammas - viņa, kā strādājošs cilvēks ar šmorēšanu (un gaļas pagatavošana prasa laiku!) neaizrāvās, tad es to gaļu tajos laukos vien nācās ēst..