Vakar gad liku galviņu uz spilvena, tā iesmeldzās sirds, ka nodomāju Ainas frāzi un to pārfrazēju - "vēlies par to paraudāt?". Un tad ir tā sajūta, kas mums bieži ar Ivetiņu ir bijusi kopā - ir hujova(atvainojos) sūda dēļ, bet tu iedomājies/pasaki sev/otram ko tādu muļķīgu un sevi redzi tādā smieklīgā veidā. Un neviļus smiekls sanāk par to, kāds tu,cilvēciņš, muļķīgs tomēr esi..