nav omas domāt te virsrakstu..par kaiminjiem ibio
Shorīt reiz man atkal ir ko sacīt!
Es saprot, ka pret jaunajiem (~0,5gadu?) kaimiņiem ir jāizturas iecietīgi, bet kā Tu cilvēks vari ieciest, ka elementāri savu nosūbējošo sarkano bembi novieto manas mammas Pežiņa stāvvietā? Un pēc atkārtotiem lūgumiem pat netaisās aizvākt? Un paņem un uzrīko kaut kādu jandāliņu savā dzīvoklī, iespējams istabā zem manis, kur iespējams nav daudz mēbeļu, jo dzirdamība bija ok.Ne tik daudz ka kaut kāda mūzika vai sarunas, bet tāda sajūta, ka tur kādu sit. Meitene viņam jau kādu laiku nav redzēta un mana nakts fantāzija bij tāda, ka viņš nemaksā kaut ko vai kādam kaut ko vēl citu nodarījis un tad viņu tur atbrauca pa nakti piesist. Nu a ko man citu domāt, ka es aizmigt knapi aizmigu pēc Baltikuma metodikas lasīšanas un tad pēc kādām 50 minūtēm sākās..piebrauca kaut kāda mašīna un kāds iegāja mājās, tad būkš būkš, td kāds iznāk 'ārā, saka, ka viss esot ok, bet būkšķi laiku pa laikam turpinājās. Un es jau klāt nestāvēju, nevaru vainot konkrēto kaimiņu, varbūt vēl zemāk tie?
Es tik gribēju jums ieteikt - ja jūs kāds no Rīgas pārvācaties dzīvot uz mazpilsētas dzīvokli atcerieties un ņemiet vērā, ka 1)dzīvokļu kaimiņi savā starpā ir labi pazīstami un vienmēr viens otru sveicina, līdz ar to, ja esi ieradies no Rīgas(kur, kā esmu pārliecinājusies kai'iņi ir mērenā šokā ja viņus 9stāvenē pasveicina), pirmais ko atceries - Tev ir jāizrāda pieklājība
2)Ir jāciena apkārt dzīvojošo ikdienas paražas, īpaši jau auto novietošanas.. 3)jāņem vērā, ka šādām mājām sienas var būt mazliet plānākas, ne jau aukstāk te būtu, bet tas, ka labāk viss dzirdams, ja ekstrēmi skaļi uzvedīsies.
Lūk!
To visu es stāstu tādēļ, ka zinu, ka cilvēkiem aizvien vairāk patīk izvākties no pilsētas un dzīvot tai tuvu, lai būtu ne tikai mūri, bet arī daba, protams, it is ok, if U R ok :P!
esmu teikusi!