Gaujas-jūras gājiens!
bai ze vei es nemaz neizstāstīju kā man tas Gaujas-jūras gājiens noslēdzās. Es ieņēmusi galvā, ka man ir jāredz tā Gaujas pludmale, tik cirpu uz priekšu neskatoties uz to, ka visas mašīnas un cilvēki aizvien tuvāk man esot jūrai, devās man pretim nevis ar mani vienā virzienā. Bet neko,nodomāju, ja jau esmu tik tālu, negriezīs tak riņķī.. bet sāka gāzt, pērkonot un zibeņot un es sarāvos zem kādas priedes un mēģināju tīt lentu atpakaļ - kā ta tur īsti bija jārīkojas negaisa laikā mežā. Cerībā, ka vēl bez pārējiem kokiem mani zibens nebūs noturējis par tuvāko augstāko punktu es tomēr Dieviņam piekodināju mani sargāt. Galīgi slapja salijusi, pēkšņi ieraudzīju, ka kāda mašīna brauc no jūras un ne mirkli nedomādama, skrēju un tā ieraudzīja, mani aizveda līdz Gaujas stacijai..iekšā kā reizi Prāta Vētras Bon Voyage! skanēja :D!

tā lūk - līdz jūrai nemaz netiku ~200m pietrūka.. :D nekas, citu dienu iešu vēlreiz, turklāt zinu tagad pa kurieni NEiet, jo caur mājām ejot man bija licies, ka būs tuvāk..
nekas, viss jau tāpat notikās kā vajag ;)!