Filmas,sapņi un es
Bija viens brīdis, kas es varēju filmas skatīties , zinādama, ka anyway, viss beigsies labi un tā tik un tā ir filma..tad man arī sapņos vienmēr bija tā backup sajūta, ka tas ko es sapņoju, anyway ir tikai sapnis.. tagad es esmu it kā atgriezusies bērnībā un saspringstu filmās. Šorīt skatījos Medikopteri. Tur sižets līdzīgs kā Zāģī. No sākuma neredzēju, bet nu ideja apmēram - viens dzheks citam nolaupījis bērnus (4gb) un atstājis spridzekli, ledu ar termometru līdz -40, sveci un smiltis vai velkautko tādu. Ideja tāda, ka tos bērnus vecāki bija nosaukuši atbilstoši viņu astroloģiskajai zīmei pēc stihijas. Līdz ar to, viņi no tiem simboliem izfiškoja, kur katrs no bērniem ir iemocīts, un kopā ar medikopteriešiem, viņam bija jāizglābj lai tie bērni visi paliktu dzīvi. Viena meitene bija ierakta smilšu kaudzē, kurai vēljoprojām bira virsu smiltis.tas viss bija aplikts ar drāšu kupolu, kas ir zem sprieguma. Visi bērni bija iemidzināti. Citi divi atkal pielikti katrs pie savas gāzes trubas un tēvam vienā momentā bija variants, ka viņš var izglābt tikai vienu no bērniem, novēršot gāzes plūsmu tikai uz vienu no trubām.Bet pēdējā mirkli medikopterieši izlēma alternatīvu un tie bērni abi (fuu,slavbogu!) tika izglābti. Tad kad tas bija padarīts, kautkur uzradās kautkāds mini tv kur tas mocītājs tādā ieņirdzīgā balsī kautkādas norādes vēl deva. Vēlviena no meitām bija pie vienas augstas mājas sienas kaut kādā kastē un viņai pie kājas ģipsis, zem kura spridzeklis..bet arī tas tika atrisināts veiksmīgi. Kā vienmēr viss šinīs spridzeklīgajās situācijās ir pēdējā brīdī. Bet man bija miers tikai tad, kad viss beidzās.