nu tad par to laipnību
es tā šodien vairākreiz pēc kārtas nosmīnēju - kā ta te ir ar to laipnību..
1) vilciens. ~9.00 no rīta. seed kungs man pretim un vislaik šķelmīgi lūr uz mani. Tad kad "pienāk" Rīga, šis pieceļas un aiziet atstādams cimdu uz krēsla. Es nesos pakaļ viņam, lai atdotu cimdu - šis paldies vietā - "a otrs nebija?" ..nu nebija, diemžēl nebij viss!
2) tālāk...braucu ar trolejbusu, izkāpju pie darba, nejauši vienai meitenei ar roku tā maigi uzsitu, jo nemanīju, ka viņa man garām iet. Saku - "atvainojiet!".. vispār nekādas reakcijas un aizroboto tālāk(skats nodurts zemē un duj uz priekšu)
3) stāvu pie pārejas, gaidu kad mašīnas piebremzēs, lai es varētu droši doties pāri.. un tad pēkšņi atģidos - ā pareiz, šitamī valstī ir jāsperas pāri, lai kāds iedomātos apstāties.
Man jau nekas pret valsti nav.. es tik vakar vakarā rakstīju kopīti un atbildi uz jautājumu - "Kādus šķēršļus liberālās demokrātiskās kultūras tapšanai var redzēt Austrumeiropas politiskajās tradīcijās un sabiedrības pašreizējā stāvoklī?" un iztiku tīri labi bez citātiem, vienkārši bija , ziniet, sakrājies un lai Veiko ievērtē ar`!
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: