Šorīt no rīta bija labs:
sēžu sēžu vilcienā = "pienāk" Ziemeļblāzma, tad daudz tautas sakāpj iekšā. Un es sēžu tā neko ļaunu nedomādama - man blakus dokumentu koferītis un somiņa, t.i. starp mani un vel vienu sēdētāju pie loga. Vēl vilcienā ir vairākas brīvas vietas, kurās neviens neko nav iekrāmējis, kur var sēsties bez iebildumiem. Protams, ka mana idille tika sabojāta ar kādas kundzītes palīdzību...

Nu tagad par patīkamo - atgriežos bērnu dienās - prieks par nenotikušu lekciju no paša rīta - varējām iet pāri Vanšu tiltam un izklaidēt garām braucošos ar mūsu "riņķa dancīti" :D!