Ja arī ir kāds izšķirošs komponents, kurš nosaka mūsu laimes un arī bagātības meklējumu veiksmīgumu, tad tā ir disciplīna. Bet diemžēl, līdzko mēs dzirdam kaut ko saistībā ar šo jēdzienu, vairums no mums atsaucas uz to ar nepatiku, jo apziņā tūlīt pat uzrodas dažādi tēli – no stingrajiem armijas komandieriem līdz bargajiem skolotājiem.

Bet neskatoties uz to, tieši disciplīnas ievērošanā ir paslēpta mūsu vēlmju un sapņu realizācijas atslēga. Pamēģināsim noteikt, ko tad mēs saprotam ar šo jēdzienu “disciplīna”.

Disciplīna ir tilts starp nodomu un piepildījumu; tā ir līme, kas savieno iedvesmu ar sasniegumu; tas ir maģisks spēks, kurš pārvērš finansiālu nepieciešamību iedvesmas apgarota mākslas darba radīšanā.

Disciplīna atnāk pie tiem cilvēkiem, kuri izprot, ka palaist gaisā pūķi var tikai pretī vēja plūsmai; ka to labāko dzīvē sasniegs tie, kuri gatavi peldēt pret straumi; ka bezmērķa pasīva slīdēšana pa dzīvi noved tikai pie rūgtuma un vilšanās.

Disciplīna ir jebkuru panākumu pamats. Disciplīnas trūkums neizbēgami noved pie neveiksmēm.

Un šķiet savādi tas, ka daudzi cilvēki nekādi nesavieno neveiksmes ar disciplīnas trūkumu. Vairums cilvēku iedomājas, ka neveiksme ir pēkšņs postošs notikums, tāds kā kompānijas bankrotēšana vai izgāšanās eksāmenā.

Bet neveiksmes tā nenotiek. Tās reti ir kādā atsevišķa , izolēta notikuma rezultāts. Visbiežāk tās ir gara uzkrājušos mazo neveiksmju saraksta sekas, kas ir notikušas pārāk zema disciplīnas līmeņa dēļ.

Neveiksmes atgadās katru reizi, kad mēs neprotam domāt… šodien, rīkoties… šodien, rūpēties, censties, pacelties augstāk, mācīties un vienkārši turpināt iet uz priekšu… šodien.

Ja mūsu mērķis pieprasa, lai šodien mēs uzrakstītu desmit vēstules, bet mēs esam uzrakstījuši tikai trīs, tad tas arī nozīmē, ka mēs esam atpalikuši par septiņām vēstulēm… šodien.

Ja mēs paši esam nolēmuši piezvanīt piecas reizes, bet piezvanījām tikai vienreiz, tad tas nozīmē, ka mēs esam atpalikuši par četriem telefona zvaniem… šodien.

Ja mūsu finansu plāns liek mums ietaupīt 10 latus, bet mēs neesam neko ietaupījuši, tad tas nozīmē, ka mēs esam atpalikuši par 10 latiem… šodien.

Tas kļūst bīstami tad, ja mēs redzam, ka diena ir izniekota, un uzskatām, ka nekas šausmīgs jau nav noticis- galu galā tā taču ir tikai viena diena.

Bet saskaitiet visas šīs dienas – un sanāks gads, bet pēc tam saskaitiet šos gadus – sanāks, iespējams, visa dzīve! Tagad kļūst saprotams, kā atkārtojošās ikdienu sīkas neveiksmes viegli var padarīt mūsu dzīvi par vienu lielu nelaimi.

Panākumi atnāk pie mums pēc šīs pat shēmas, bet… ja mēs rīkosimies pretēji. Ja mēs plānojam desmit reizes piezvanīt, bet pārsniedzam mūsu plānu un piezvanām piecpadsmit reizes, tad tas nozīmē, ka mēs esam priekšā par pieciem telefona zvaniem…šodien. Ja mēs tieši tā pat rīkosimies ar mūsu korespondenci un taupīguma plānu, tad drīz vien ieraudzīsim mūsu centienu uzkrātos augļus gada laikā, un, iespējams, visas dzīves garumā.

Disciplīna ir galvenā atslēga, kas atvērs durvis uz bagātību un laimi, kultūru un izsmalcinātību, augstu pašnovērtējumu un lieliem sasniegumiem, kā arī uz sekojošiem tiem līdzi lepnumu, apmierinātību un veiksmi.

Ko nepieciešams darīt, lai sasniegt disciplīnu ?

1. Jāizprot disciplīnas nozīmīgums mūsu dzīvē. Sāksim ar to, ka uzprasīsim paši sev : “Ko man nepieciešams sasniegt savā dzīvē? Kādas izmaiņas man ir jāveic, lai sasniegt savus mērķus?”

2. Godīgi uzprasīsim paši sev : “Vai es esmu gatavs izdarīt visu, kas priekš tā ir nepieciešams?” Un ja mēs atbildam “jā”, tad arī uzņemamies ilgtermiņa saistību sekot saviem noteikumiem ar prātu, apdomīgi, konsekventi.

Iespējams, ka apstākļi ne reizi vien sakritīs tā, ka mūsu apņemšanās tiks pārbaudīta, bet mums tā jāizpilda tik un

tā.

Bez šaubām, disciplīna dos mums daudz ko. Bet vēl lielāka nozīme būs tam, ko tā ar mums izdarīs. Pat vissīkākais disciplinējošs noteikums var milzīgi ietekmēt mūsu dzīves pozīciju. Kā arī tās pozitīvās jūtas, kas būs radušās - personīgās vērtības intriģējoša sajūta, jo esam sākuši izpildīt šo noteikumu, – ir tik pat pozitīva izjūta, kā tā, kas saistīta ar šī noteikuma pilnīgu izpildīšanu.

Jauns disciplinējošs noteikums tūlīt izmainīs mūsu dzīves virzību līdzīgi tam, kā kuģis pagriežas atklātā okeānā un uzņem kursu jaunā virzienā.

Ir cilvēki, kas apgalvo, ka disciplīna ir cilvēkam nepiederīgs stāvoklis, viņam pietiek ar eksistenci, “vienkāršu dzīvošanu”. Viņi uzskata, ka mērķu nospraušana un to sasniegšanas nepieciešamība padara cilvēku nervozu un saspringtu, bet visu viņa rīcību mērķa sasniegšanai – mākslīgu un nedabisku. Bet, faktiski, disciplīnai ir daudz kopīga ar dabu, jo arī dabā visi cenšas cik spēj.

Cik augstu aug koks ? Tas pārvar milzīgo zemes pievilkšanas spēku un tiecas pretī saules gaismai, lai kļūtu tik augsts, cik vien tas ir iespējams. Protams, šī koka tieksme stiepties garumā nav apzināta rīcība – kokam nav saprāta. Bet mums – mums ir šī spēja saprātīgi izvēlēties, lai pielikt visus pūliņus un kļūt par to, par ko vien mēs vēlamies.

Disciplīna apvieno sevī iespējas. Spārnotas iespējas noteikti atnāk pie tiem, kas ir attīstījuši savas dotības un alkst rīcības. Tas, kurš ir uzņēmies saistības ar disciplīnas palīdzību sasniegt augstus mērķus, izmantos arī tās iespējas, kuras bikli cilvēki neatļausies izmantot.

Disciplīna ir tas unikālais saprātīgas domāšanas un rīcības process, kurš padara galu nesavaldībai un atver ceļu pieklājībai ; kurš attīsta pozitīvo rīcību un savalda negatīvās domas ; kurš veicina panākumus un neļauj samierināties ar neveiksmēm ; kurš uzlabo veselību un pārtrauc slimošanu.

Katrs no mums var kļūt par disciplinētu cilvēku. Mēs varam uzsākt šo tapšanas procesu pakāpeniski, vienu soli vienā reizē. Iedvesmojošs ir tas, ka…

MĒS VARAM SĀKT ŠODIEN !!!

Nesakiet : “Ja es varētu, tad es kļūtu.” Bet sakiet : “Ja es kļūtu, tad es varētu… Ja es gribu, tad es varu !”

Tā uzsākas jauns process, un iesākas tas no mazumiņa. Un pēc tam mēs mācāmies pieturēties mūsu uzņemtajām uz sevis saistībām. Un no šīs, no pirmā acu uzmetiena, nenozīmīgās rīcības mēs mācīsimies izjust sevi kā disciplinētu cilvēku. Un no šī brīža nebūs ierobežojumu mūsu personības izaugsmei!

Padomājiet tieši šobrīd par to, kas jums jādara regulāri, lai arī tas būtu kaut kas nenozīmīgs! Piemēram, lasīt katru dienu 5 lappuses noderīgas literatūras vai teikt sev, pašam sev, vismaz piecus labus vārdus, iedvesmojot sevi uz labiem darbiem. Un jūs pamanīsiet, ka jau pēc nedēļas izmainīsies jūsu iekšējais stāvoklis no šīs brīnišķīgās sajūtas, ka jūs varat, ja gribat.

Uzdrošinieties, mani dārgie !

Ar mīlestību