Es vakardien skrēju pa to drausmīgo lietu mājās, ar visu lietussargu.. un kārtējo reizi besījos par to ceļ būvētāju, kas ir ar savām, rokām no dibena augušām taisījis gājēju ietvi, kā arī to, ka nav lampas gar ceļa malu.. nu es ar savām kurpītēm vienkārši gāju tā, kā man kājās būtu kumijnieki vai tās būtu basas.. un vislaik man galvā skanēja karmabanda teksts - "Rudens ir tikai tavā galvā, mīļumiņ.." un vislaik es domāju,  - jā, tagad rudens man ir arī somā, kājās un visur..