Aizvakar, vakar, šodien man ir īsteni piedzīvojumi. Pirmkārt, vēlos informēt, ka man šausmīgi bail no ārstiem, kas patiešām kaut ko dara, nevis tikai runājas un konsultē. No špricēm man nav bail. Otrdien vakarā man acī kaut kas iebira pirms gulētiešanas, es tur mirkšķinājos uz visām pusēm, skaloju ar ūdeni un liku komentators aiztikt man acis ar mēli (fui), jo man mamma bērnībā tā darīja, kad kaut kas iebira acī. Beigās, kad man pēc stundu ilgiem mēģinājumiem nekas nesanāca, es paliku nenormāli cranky, sāku klaigāt un mētāt drēbes/traukus uz visām pusēm kā rezultātā komentators nācās iet ārā sēdēt uz soliņa un domāt par mani naidpilnas domas. Tad es arī nokaucos kā mazs bērns, bet pat pēc 3 litru izliešanas tas, kas man bija acī nepazuda. Tā nu komentators atnāca atpakaļ, pēc 4 solījumiem, ka viņš tomēr mani precēs nolēmām iet gulēt. Pamodos ar tādu pašu kaitinošu sajūtu acīs, devos uz darbu, skaloju darbā aci, bet nekā. Tad devos uz Valeo, kur man acu ārste sabakstīja aci ar ausu tīrāmo kociņu, sakot, ka nu viss ir ok. Tad, kad izgāja anestēzija no acs, es, protams, sapratu, ka nekā nav ok un tur vēlaizvien ir tas draņķis. Vakarā devos uz Gaiļezera acu traumu punktu, kur AK DIEVS bija daktere, kas kaut ko dara, es visu laiku trīcēju un biju panikā, jo, viņa paziņoja, ka ar kociņu neko neizņemt, jāņem adata (šeit es gandrīz paģību). Tad viņa saka - es griezīšu aci otrādi. O__O . Tad nu viņa man liek skatīties uz leju, kamēr griež aci otrādi (divas pirkstu kustības un viss). Tad viņa bakstās ar to adatu. Un tā piecas reizes. To, ka acs ir otrādi var just tikai pēc tā, ka neko neredz ar to aci un tad, kad paceļ galvu, tad viņa tā pretīgi iekrīt atpakaļ vietā. Enīvei. Man tur bija sēkliņa. Kārtējo reizi pierādās, ka kukaiņi grib manā galvā izveidot koloniju un ir jau sākuši atstāt savu sēklu manās ķermeņa daļās (ak dievs, cik nepareizi šis izklausās). Pēc visas procedūras man asiņoja acs (tas esot normāli). Un visu laiku ir migliņa acij priekšā. Un 10 dienas jāpilina acī kaut kādi pilieni, jo tur esot sācies lil'iekaisumiņš.

Tātad draugi, mācība nākotnei: Ja acī ir sūds, ko nevar dabūt ārā pusstundas laikā, maršs uz traumpunktu, nevis marinējies līdz nākošajam vakaram.