Šeit gribēju ierakstīt maģisku teikumu, ko vakar zupcis, turoties pie grādīgās dziras, izteica, bet es nevaru, jo tad viņš visiem pastāstīs, ko es reiz esmu teikusi :( :( Ļoti bēdīgas sejiņas, jo gribas kaut ko ļaunu pateikt un paņirgāties, bet nedrīkst. Tas vienkārši mani grauž no iekšpuses :D UPD: "Man gribas vienu alu" izvērsās, protams, par "es izdzeršu daudz alu un nesapratīšu, kur atrodos". Par to liecina tas, ka a) es neatceros lietas; b) man jau pirms stundas bija jābūt darbā, bet es vēl baidos spert soļus un celt rokas (lai saģērbtos); c) es pamodos pārsalusi pie atvērta loga, tātad man ir bijusi vispārēja priecīga sajūta ķermenī (t.i. tāds karuselis, ka nolēmu izkārties pa logu un gulēt tā).