Banka, kā krīzes garants
Biznesa lietas »
Krišus Muktupāvels (ENTP), 28. dec 2008 01:49
Komentāri: 2
Iedomājieties situāciju, kur es, tu un misters Morgans lido lidmašīnā pāri Klusajam okeānam. Lidojuma laikā mēs sadzērāmies absintu un varonīgi izlauzām toaletes durvis. Par to mūsu brašo trijotni izmeta laukā no lidmašīnas. Bet mums paveicās, jo tuvumā bija maza, neapdzīvota saliņa uz kuru mēs veiksmīgi aizpeldējām. Sapratuši ka tā ir mūsējā, nolēmām nosaukt to par absinta salas valsti, saīsinājumā ASV.
Kad mūs meta laukā no lidmašīnas, bagāžu, protams, mums līdzi neiedeva. Bet viss, kas mums ir, bija mani 100 dolāri, kas atradās kabatā un tavas līdzpaņemtās lidmašīnas toaletes durvis. Tātad 100 dolāri ir mūsu finansiālie aktīvi, bet durvis ir tiem atbilstošais preču daudzums. Rezumējot, mums ir materiālais labums, kas ir nodrošinājums esošajiem finansu līdzekļiem.
Nolemjam ka vajadzētu kaut kā iekārtoties. Bet tad uzrodas mūsu trešais kompanjons, misters Morgans, kurš paziņo, ka viņš grib dibināt banku. Viņš varētu pieņemt no iedzīvotājiem depozītus ar 5% likmi gadā. Nu nespēj viņš savādāk neko bez darāmā iesākt...
Es nolemju ka nopelnīt neskādētu, un ielieku savus 100 dolārus viņa bankā. Morgans savā blociņā pieraksta ka noguldīti ir 100 doļi. Bet tā kā kkādu labumu vajadzētu vēl izspiest no situācijas, tu arī izdomāa viltību - aizņemties bankā 100 doļus, ieķīlājot durvis, uz 6 procentiem. Tad tu izraksti obligāciju uz 100 dolāriem un aizdot man šo obligāciju uz 7% gadā. Es to savukārt noguldu Morgana bankā. Viņš protams ir sajūsmā - bizness ir aizgājis! Jo kopējais noguldījumu daudzums jau ir 200 dolāri.
Vakars salā vēl nav pienācis, un tu izdomā ka nafig palmas kratīt dēļ augļiem un nirt pēc ēdamā, labāk aizņemsies vēl no Morgana uz 6%, bet aizdosi man uz 7%. Bet kas ta' man, noguldīšu savu trešo depozītu. Izdevīgi tak! Noguldijis esmu 300 dolārus uz 5% (15 dolāri ir tīrā peļņa), bet jāatdod no taviem obligāciju 200 dolāriem ir 7% (14 dolāri, kas kopsummā varkā ir 1 dolārs). Tev bankai no saviem 200 dolāriem jāmaksā ir 12 dolāri, bet no manis tu dabū 14. Tavs aizņēmums un izrakstītās obligācijas dod 2 dolāru peļņu. Morgans, savukārt, atkal tev aizdos jaunu kredītu, par kuru tu maksāsi viņam, tad tu to man, bet es atkal noguldu Morganam. Jo kamēr es neesmu noguldijis jaunu depozītu, bankā būs 300 noguldītie dolāri un 300 aizdotie (5% jāmaksā, 6% saņems).
Tā nu mūsu draudzīgā trijotne visu atlikušo dienas daļu veica šīs finansu operācijas, līdz ar tumsas iestāšanos, situācija bija šāda:
Man ir noguldīti 5000 dolāru bankā
Tu esi izrakstijis obligācijas 5000 dolāru vērtībā.
Tad es nolemju ka derētu ko nopirkt par savu iekrāto depozītu. Vienīgais ko uz salas var nopirkt, izrādās ir tavas toaletes durvis. Par 100 dolāriem tu tās nevēlies pārdot, bet pēc kaulēšanās es tās nopērku no tevis par 1000$, ko Morgans no mana konta pārskaita uz tavējo.
Ja tekošo grāmatvedību iedotu Hārvardu beigušam ekonomistam, viņš paziņotu sekojošo:
"ASV īpašumā ir materiālie aktīvi (toaletes durvis) 1000$ vērtībā, un finansiālie aktīvi, noguldījumu un obligāciju veidā, ir 10 000$ vērtībā."

Normāls cilvēks pateiktu ka te ir trīs idioti, kas visu dienu to vien dara, kā izraksta viens otram lapeles. Jo durvis reāli mums joprojām ir tās pašās, un nodrošinātas ir ar tiem pašiem 100$.

Te mēs redzam principu, kapēc cenas visam aug un tik strauji.

http://www.draugiem.lv/hot/index.php?rid=22288