Es neesmu laikam padalījusies ar to kā man gāja ar dārgumu meklēšanas spēli Patrīcijai. jau pasen biju izdomājusi tādu uztaisīt, uz dzimšanas dienu nepaspēju, tad nu realizējām svētdien. Viņai zābakā ielikām pirmo norādi no Pirāta. Pirāts vēstīja ka apslēpis viņai dārgumus un atstājis norādes, kurām sekot. Ja pirmā reakcija, kas viņas zābakā kaut ko iemetis, tad kā viņa saprata, ak tā ir vēstule viņai, sajūsma bija vienkārši neaprakstāma. Uz pirmo un arī pārējam norādēm viņa devās kā īsts sprinteris. Ralfs skrēja pakaļ, aiz Ralfa kaķis un beigās vēl mana māmiņa pieskatīt Ralfiņu. Skats brīnišķīgs! Pēc 8 norādēm Patrīcija atrada lādīti ar dažiem spīguļiem un dažām končām, bet viņai tā ir LĀDE un DIMANTI. Ar končām viņa kā norādīts pēdējā vēstulē padalījās tā ka visas izdalīja. Un stāstīja, ka būs laba un vēl kādu reizi Pirāts atnesīs kādu lādi. Neatceros, kad viņu biju redzējusi tik patiesi priecīgu, nesamākslotu, īstu. Īstas emocijas, neko netēlojot.