Rīgā pavasarī ir pilns ar neparastām, ajunām, zināmām, mulsinošām smaržām(jā, arī smakām).
Pēdējo nedēļu kaut kas Bastejkalnā ļoti smaržo pēc meža. Ejot garām uzvēdī tāda smarža, kā parasti Xrace braucot cauri meža cirsmām. Pilna asociācinu buķete-siltums, rokas ieķērušās velo stūres gumijās, azarts, gaidas un bailes, kas nāks aiz nākamā pagrieziena. Nevaru saprast vai šovakar jādodas izskriet centrs, lai atrastu smaržu avotu, vai labāk atstāt sev noslēpumu.