Vakar darba diena bija stipri kaitinoša, brīžiem vārījos dusmās. Mājās noskatījos The Butler. Filma interesanta, bet es biju gaidījusi kaut ko citu, nezinu ko, betmazliet vīlos.

Tāpēc pat pēc filmas noskatīšanās izdzinu sevi ārā. Kā parasti skrienot izdomāju simts un vienu domu. Sāku ar to kā man gāja pa dienu, turpināju dusmoties, tad pārslēdzos uz skumšanu par pasaules kārtību un Lielajām problēmām un visbeidzot nonācu pie savas pasaules. Pēc deviņiem km atgriezos mājās mierīga kā buda. Skriešana ārstē visas kaites.