visādi
Vakar biju ar kolēģēm uz Annu Karēņinu, to kas filma. Tagad vien atliek aiziet uz Operu un varbūt novilkt kādu no iepriekšējām versijām, piemēram, ar Grētu Garbo. Bet ja par šo filmu - man ļoti patika, kas protams bija gaidāms ņemot vērā filmas-teātra sajūtas miksēšanu un skaistos tērpus. Burrrrrrvīga filma!
Saudzējošā režīma dēļ nedrīsktēju(tu?) daudz ko aktīvu darīt, tāpēc iesāku vairāk pārvietoties kājām un vismaz pagaidām ir iepaticies. Droši vien pavasarī vairs neliksies fun, jo salīdzinot ar velo būs lēni, bet vismaz pagaidām izbaudu, piemēram, nākšanu uz darbu ar kājām šad tad.
Darbā izskatās, ka ukraiņi lēnām iet uz beigām, toties maķedoņu vēl ir gana.
Cilvēki nevilšus ir neiecietīgi(arī es) par to, ko nesaprot un pat ja viņi domā, ka saprot kaut kā. Patiesībā viņi nesaprot un tāpēc mēdz izturēties ļauneklīgi.
Un es beidzot sāku aptvert cik daudzas elementāras lietas cilvēki nesaprot, nespēj intuitīvi izdarīt, neiemācās. Attiecīgi es beidzot saprotu, ka tiešām ir tādi cilvēki, priekš kuriem raksta tās smieklīgās intrukcijas uz plastmasas maisiņiem, lai neliek uz galvas un ķimikālijām, lai nedzer, utt.
Cilvēkiem es bieži izskatos kā cits cilvēks un pārmaiņas tiešām ir lielas, man pašai vismaz ir stipri savādi, redzēs vēl, ka sbūs, kad sāksies visa reālā sportošana.
Pēc galda spēlēm pagājušajā nedēļā atcerējos cik ļoti man patīk galda spēles, laikam atkal būs jāievieš kaut kas līdzīgs katanas vakariem.