Xrace Siguldā-ideāls posms
Atceroties pagajušo gadu, kad sacensību beigās biju tik nogurusi/izmisusi,ka nesot velo pa kāpnēm gandrīz apraudājos, no kolēģēm atvadījos-ar tekstu"Tad jau redzēs vai prmdien būšu(lasīt - darbā/spējīga kustēt, utt)"
Vakar aši sapakojos pēc darba, jo vajadzēja pavakariņot vēl ar draugiem un uzstist klaču(bija ļoti forši!) un kārtīgii uzminot paspēju uz pēdējo Siguldas vilcienu, kur satiku arī savus biedrus. Apcēlu Jāni par planšetes aizmiršanu, jo manējā tātad jādod viņam, ja vien negribu kļūt par galveno orientieristu. Bet tie visi vakar bija dzīves sīkumi, jo beidzot vakarā karstums atlaida(es neesmu tā, kas vaid par pārāk mērenām vasarām ;) ) un Jāņa mājas izrādījās ļoti viesmīlīgas un jaukas, kā arī es pirmo reizi spēlēju Scrable. Zaudeju,joa bi puiši apienojās pret mani, bet vien ar 10punktu startpību. Lai vai kā stresa nebija nevienā acī, lai arī bijām ieradušies uz Siguldas!!! posmu. Rīts tieši tikpat relaksēts un mierīgs, ideāli piecelties vien divas stundas pirms sacensībām, brokastot mierā un izbraukt uz startu nepilnu stundu pirms tā.
Stresa nebija līdz mums iedeva uzdevumu lapas un pirmais punkts atrodas tur, kur Jura māja, bet Juris lūk dzīvo blakus vēl 3 večiem, kuram vienam suns, vienam putns, viens čangalis, viens ar kaķi, utt. Šādi uzdevumi man nepadodas, varu izrisināt, bet ajag laiku, kura mum sīsti nebija. No uzdevuma vien ātri varējām izlobīt, ka pareiza ir vai nu A vai D, bet ne Bun C. Izvēlējāmies tuvāko, bet kā tagad izrādījās, tā nebija pareiza. Bet jau braucot pirmos km es sapratu, ka emsu sākusi mirt un pat ne lēnām. Nesapratu ko es darīšu atlikušās DEVIŅAS stundas. Labi, ka nākamais posms bija laivu-peldēšanas. Es izlēmu sevi glābt peldot, vajadzēja tikai puišus pierunāt, lai man ļauj. Tas nudien nevedās viegli, bet izdevās. Arī šeit bija āķis ar punktiem-vispirms uzdevums, kuru gandrīz visu atrisinājām diezgan operatīvi un vēl iesācēju komandai pastāstījām kas tur ir jādara. Mani aizsūtīja peldēt. Veste mugurā, kajas basas, gandrīz jau lienu ūdenī - bet kur tad īsti ir tie punkti uz kurieni jāpeld? tā es visu dienu plunčāšos. Nokonstatēju vietu, izpelnījos rājienu par čammāšanos, bet pavisam drīz izbridusi nelielus džungļus laidos ūdenī. Sasniegtais kaifs nav aprakstāms ar frāzēm "ūdens kā piens", "visu dienu varētu pavadīt ūdenī" vai"jutos kā no jauna piedzimusi", jo tas ir tikai un vienīgi izbaudāms, ne izstātāms. Lai vai kā kaifu mazliet traucēja urdošā doma-vai visas atbildes pareizas un vai puiši mani ar laivām neapsteigs. Reultātu salīdzināju ar draudzīgu vīrieti, kas priecājās par ūdeni tāpat kā es, bet par ātrumu neko daud ziesākt nespēju, vnk visu laiku centos plunčāt uz priekšu vienmērīgi. Rezutltātā visus punktus savācu un arī puišus apsteidzu. Tiesa saulē atkal gribējās mazliet mirt, bet neko kustējām tālāk uz purvu. Tur atkal kaifīgā peldēšana, tikai šoreiz kūdras ielenkumā un mazliet bailīgāk, jo dažviet bez orgu striķiem būtu stipri grūti izlīst ārā. Cēlām arī no kūdras briketēm sētiņas? tornīšus?, bet tiešām interesanti bija. Citādi jau nezinātu tā arī, ka Siguldā ir ne tikai ievas un zelta rudens. Purva posmā sapratu, ka manas kedas tomēr ir beigušas aktīvi piedalīties pasākumos, jo vēas kļūt par vaļēja tipa apaciem(sākot no papēža līz puspēdai). Pēc velo posma uz nākamo kāju posmu sasēju zem kedas kurpju šņori un skrējām tālāk. Divās vietās mums bija grūti atrast punktus, bet toties šajā posmā redzēju gailenes un ēdām mellenes un meža zemenes. Ārkārtīgi gardi! Mūs jau pirms kāju sākšanas informēja par negaisu kas nāk no Jūrmalas, kad sākām nākamo posmu tiešām bija klāt- izlijām līdzādai, kas nebūtu tik traki, ja manas acis neb'tu lietu spilnas, tāpat brilles un odometrs, bet galā tikām un atkal neko neizlaidām. Pēc nofotogrāfēšanās Kaķīškrēslā un papildus info atrašanas izrādījās, ka pēdējais velo punkts gandrīz pie Jāņa mājas-forši!
Pēdējam uzdevumam mums bija mazāk kā stunda, bet gan uzkāpām pa virvēm-puiši mani gan pacēla gan ocēla no tām, he he. Arī kājas izgājām. Es atkal ierosināju kā dalīties un paņēmu tikai divus punktus, bet kas lejā pie Gaujas-šļūcu gandrīz uz dibena gan ljā gan augšā-pēc lietus un cilvēku masām viss glums, bet visu atradu un nofinišējām laikā. Absolūtā laime iestājās. Tiku arī pie dušas un vēl visādām praktiskām lietām, bet galvenais, ka esmu mājās pēc ideāla posma. Rīt varbūt pārlasīšu un kko izlabošu-pielabošu. tagad saldud dusu ;)