sekend
Man ir aptuveni 20 minūtes, lai izdrukātu šodienas dēmonu.
Tas ir... velns parāvis. Piedod, Dievs, es zinu, ka nav labi lādēties... taču likās iederīgi. Dēmonu gribas sūtīt prom ar to, kas to ir ievazājis manā dvēselē. Labi tas nav...

Atkal burti skrien pa priekšu prātam.

Krustu šķērsu domāju iespējamo attiecību potences un izlēmu sevī novilkt treknu svītru tiem, kas ir plauktu augstāk. Komunikācija bez atbildības, just for fun... why not? Tikai kāpēc viņi uzdrošinās arī flirtēt. Viņi taču nezin, ar ko flirtē :D Es no šī flirta baidos vairāk, jo man var iepatikties personība, savukārt viņiem ārējam ir liela nozīme. Labāk es iepazīstos face to face un uzreiz saprotu, ka simpātijas ir abpusējas. Ko tur daudz... vairāk laika dzīvē, mazāk cerību šeit.

Es gribu cerēt, bet neļauju sev to darīt. Tāpēc mani tas plosa. Un galva sāp. Bet kāpēc gan necerēt... cerība ir salda, tas nekas, ka vilšanās ir rūgta. Arī apspiesta cerība, kas beidzas ar vilšanos, rūgti garšo.