žēlīgi
Parazīts. Daudz ko ir nācies dzirdēt, bet maz piedzīvot. Traģēdijas, kas ienāk caur citu stāstiem. Tādā veidā nekas netiek zaudēts, bet justs. Svarīgākās ir sajūtas. Tās liek pukstēt dzīvei. Ja nav savu notikumu, tad var aizlienēt svešus. Parazīts, kas grib just, bet negrib zaudēt. Es labāk lasīšu grāmatu. Tad varbūt nebūšu tik liela zagle.

Ir sajūta... nu jau nedēļas 3-4, ka gribas triekties ar galvu sienā. Sašķaidīt iekšējo trulumu, kas aizmidzinājis maņas. Un garšu sekundei. Nespēju ne ticēt, ne priecāties, ne saprast. Kā filma, kurai nepārtraukti ķeras kājas. Sākumā jautā, tad domā atbildes. Būtu jāmeklē atbildes un tad jājautā.
Centies iekļauties ikdienā, sabiedrībā, attiecībās... izskatīties normāli, bet negribi tas būt.

Acis. Dvēseles spogulis esot. Izkaltušas. Vai tāpat kā mana dvēsele?

Nekam dzīvē nav nozīmes, ja nav mīlestības. Do I have... no, I don't. Dievs, es Tev pateicos, par tiem brīžiem, kuros Tu man to devi. Taču nespēju nelūgt Tev to tagad, kad tās nav.

Esmu egoistisks cilvēks. Es vēlos būt mīlēta ar visām savām muļķībām, neveiksmēm un neglītumu. Un es gatava mīlēt to cilvēku, kurš pacietīgi mācēs mīlēt mani (vai tiešām?). Vai katru... es nezinu.