Deguns nosalis... Lidostā. Labi, ka puncis nav nosalis... tātad mūsu auglītis ir siltumā.
Galva piebāzta it kā ar domām, it kā ar sajūtām- gan fiziskām, gan dvēseliskām. Sajūtas nav tās patīkamākās, tāpēc šobrīd ir nesaprašana- kas notiek ar manu dzīvi? Ikdienu? Retos brīžos izdodas atcerēties, kā tas ir- labsajūta.
Cenšos iet pie Dieva... Pagaidām grūti spriest par to, vai izdodas. Pie tā ir neatlaidīgi jāstrādā... tajās pašās domās, sajūtās, kuras šobrīd vairāk uzsūkušas neriktīgus apkārtējās un iekšējās enerģijas pavedienus.
Galvenais- savaldīt prātu, jā, prāts un domas jāsavalda un jāsakārto. Jāiztīra gruži, putekļi, viss liekais, vakarējais... jāiztīra tāpat kā mūsu Mājas. Vienmēr atradīsies iemesli, kapēc ne šodien, šobrīd nomazgāt traukus, sakārtot veļu, noslaucīt putekļus un piekārtot rakstāmgaldu. Tāpēc ne šodien, ka šodien jāgatavojas rītdienai, jo rītdien jābūt formā... bet rītdien tāda pati doma. Neforma. Un sajūta. Nesagatavotības.