-

21 August 2021 @ 11:18 am

Sajūta, ka es daru pārāk daudz, bet nedaru pietiekami. Sajūta, ka esmu pārgurusi, bet ja atpūšos kaut uz brīsniņu, jūtos kā slinka mamzele, kas nevar pakaļu no dīvāna piepacelt. Jāizdara šitas, jāizdara tas un vēl trejdeviņtrešais.

Kāpēc citi cilvēki var braukt brīvdienās uz pludmali un smaidīt pretim saulītei? Varbūt viņi to ir nopelnījuši, jo nebija mamzeles ar smagām, pārgurušām pakaļām.

Varbūt vairāk steiki jāēd, varbūt viss brīvais laiks jānoguļ.

Dienas ir tik īsas, bet pietiekami garas, lai to pienākumi raisītu kumulatīvu eksistenciālu pārgurumu.

Es gribētu mācēt menedžēt savu dienu un dzīvi, nevis tikai stumt un rukāt, kā haunted pelnrušķītei.

Es gribu kaut kādu patiesu atslodzi un uzelpu dzīvē.

Lately, it is getting the better of me.

5 atziņas | teikt

( Post a new comment )

217 on August 21st, 2021 - 03:06 pm

"Es gribu kaut kādu patiesu atslodzi un uzelpu dzīvē."

I don't want to be the bearer of bad news, bet, well, tas, kas Tev ir tagad, ir patiesa atslodze un uzelpa... salīdzinājumā ar to, kas nāk :] this literally is it, it only goes downhill from here

(Reply) (Thread) (Link)

methodrone on August 21st, 2021 - 03:27 pm

I know.. Atpuuta ir prieksh retirement or hedonists. :) Bet man veelaizvien kkaa naivi shkjiet ka baby and maternity leave won't be as tiring as 50h workweek while heavily preggers. Protams, probably will! :')

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

neraate on August 21st, 2021 - 04:27 pm

(Reply) (Parent) (Link)

217 on August 21st, 2021 - 05:37 pm

man noveicās, es strādāju tikai pirmos četrus/piecus mēnešus grūtniecībā, pēc tam nē, bet toties sanāca pārcelties ar visu mantu kravāšanu kkādā piektajā/sestajā mēnesī, un tad septītajā/astotajā/devītajā es palīdzeju tikt R. galā ar viņa nomirušās mammas māju un mantām/bērēm, atceros kkad sēdēju tualetē uz grīdas un riktīgi bimbāju, cik grūti fiziski, jo viņš drausmīgās skumjās planē kkādā citā realitātē, bet man jāstaipa apkārt maisi un jātiek ar visu praktisko pusi galā. toreiz domāju, ka nekad tik grūti nav bijis, pat lidlā cilājot smagus kartupeļmaisus, vai vīnogās nedēļu saliektu muguru vīnogas lasot...

njā, tomēr pirmā pusgada zīdaiņkoma to visu pārspēja :D pat ne tā tieši, ka būtu muskuļsāpes, jo cilājot sīko muskuļi uzaugs rokām tāpat, bet tas nenormālais miega bads, kad tu dabū ik pēc pāris stundam trūkties augšā, ko nekad nevar pietiekami atgulēt, un lielais kontrasts ar dzīvi pirms tam...

bet ziņoju, ka ap trešo gadu ir ok, var atpūsties arī un pagulēt, daļu personības un laika arī atdabūt atpakaļ :)

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on August 21st, 2021 - 09:58 pm

Ah, tas izklausās diezgan dramatiski un vairāk pat mentally exhausting kā parasts darbs. :/

Nē nu es jau esmu pieņēmusi, ka dzīve exponentially paliek tikai grūtāka. Every relationship, every little job one takes on requires great effort. Esmu jau pašlaik atvadījusies no 20 gadnieku boozy lightheartedness, kur atlika tikai pelnīt naudu un bumbulēties pa pasauli dzerot džina kokteilīšus. Manas mājas ir māla klons. :)

Bet ir maza mazītiņa atslodzīte par to visu pasūdzēties cibiņā.

(Reply) (Parent) (Link)