bingo :D tieši šis komentārs ir tas, ko es sagaidīju jau sākumā un kāpēc vairs neatbildēju. apoloģētika 101 spīd cauri Tavam tekstam kā citu iezīmētas taciņas, kam Tu seko

viena no pirmajām bēbju metodēm, ko kristiešiem māca par to, kā efektīvi liecināt citiem, lai viņus pievērstu kristum (nav obligāti vienas sarunas laikā, tas var būt arī ilgstošu dziļu sarunu kopums)

solis 1. runājamies ar neticīgo par kko
solis 2. jāatrod kopējs pamats sarunai, attiecīgi viens no pirmajiem paņēmieniem, ir norādīt uz to, ka kamēr viss ir labi, tikmēr visiem po, tiklīdz kā kkas slikts notiek, tā visiem viena taisnība. noderīgi piemēri ir, piemēram, ka ja tev kāds iesit vai apzog, tu sajūties, ka tev nodarīts pāri. tad jāuzsver, ka visi tā sajūtas attiecīgās situācijās
solis 3a. vēlams ar pamudinošiem jautājumiem, kas liek otram cilvēkam pašam nonākt pie secinājuma, bet ja nevar, tad tiešā tekstā norādīt, ka šī aizvainojuma sajūta norāda, ka mēs visi neapzināti zinām, ka pastāv kādi vispārēji universāli likumi, kopēja izpratne, par to kas ir labs un kas ir slikts
solis 3b. novest cilvēku līdz domai, ka ja jau visiem vieni un tie paši likumi, značed to visu ir kāds radījis. kas jautāsiet. protams, dievs!
solis 4. runāt par dieva taisnīgumu un cilvēka grēcīgumu
solis 5. stāstīt par to, ko kristus izdarījis, izpērkot mūsu grēkus
solis 6. ļaut kristis evaņģēlijam un pasludinātajam vārdam darboties cilvēka sirdī. soli deo gloria.

riebjas
(un tad, protams, jebkuru nepatiku pret šo visu norakstīt uz sliktu sirdsapziņu, ka cilvēku iekšēji grauž grēks un vainas sajūta, grēks aptumšojis viņu sirdis)

Cilvēku pašizvēlētās takas ir maldu un sabrukuma ceļi. Grēka cilvēks neko neizvēlas, viņš iet to iemīto taku, pa kuru viņu dzen šīs pasaules kungs.

Protams, tā ir kristietības ģenialitāte, ka šī būtībā vienkāršā un jebkuram parastam cilvēkam saprotamā apoloģētika ir precīzi nostrādāta, uzaudzēta, slīpēta un pilnveidota gadu tūkstošiem ejot. Jo pasaule un tās kurnēšana nemainās, tāpat kā nemainās mūžīgā patiesība.

Tu ļoti labi uzskaiti, kas ir jādara, dīvaini, kāpēc tev tas riebjas un vēl nevēlies šos skaidros soļus, kuri burtiski izrauj cilvēku nemirstīgās dvēseles no elles liesmām, iemiesot praksē. Saņemies, Tev nav jābūt tik skarbai un ciniskai, citādāk sanāk kā Jezus savulaik teiktajā:

"Kad nešķīsts gars atstāj cilvēku, tad viņš apstaigā sausas vietas un meklē atpūtas vietu, bet, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, kuru atstāju. Un viņš noiet un atrod to izslaucītu un izgreznotu. Tad viņš noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi nāk un tur dzīvo, un ar šo cilvēku kļūst ļaunāk, nekā bija iepriekš.""

Šajā gadījumā runa bija vienkārši par morāles objektivitāti, kas vispār ir tikai atvasināta kristiešu tēma, jo filozofija ar to nodarbojas 2500 gadus, bet, redz, tas tev kalpoja par ieganstu naidam pret sevis sastutētiem salmu vīriem, kuri laikam kalpo kā nomierinošas barjeras, jo sirdsapziņa taču grauž. Nekur nav rakstīts, ka jāļaunojas, vnk jāizglītojas.

(un tad, protams, jebkuru nepatiku pret šo visu norakstīt uz sliktu sirdsapziņu, ka cilvēku iekšēji grauž grēks un vainas sajūta, grēks aptumšojis viņu sirdis)

Tas nemaina to, ka tavi komentāri ir iracionāli un ieļaunojoši. Kāpēc ir tā, ka neticīgajiem ar racionalitāti ir švaki un selektīvi?