Kāpēc tu uzreiz domā par mani vissliktako. Nē, es morāli iestājos par debatēm un runāšanu. Bet man ir slikta sajūta par izrunāšanos, kuras probability of inciting violence ir acīmredzama un augsta.
Var teikt, ka besī imigranti, bet man ir slikta sajūta, kas var notikt, ja saka 'man besī imigranti, izrēķinamies ar viņiem'. Un valodas burvība ir tāda, ka tik ietekmīgam vīram kā Trampam, pat nav jāpasaka tik daudz, lai kaudze viņa sekotāju attiecīgus keywords uztvertu par dievišķu svētību iet un iznīcināt. Tie ir neraksīti likumi, pēc kuriem būtu labāk, ja pasaule nedarbotos, bet viņa darbojas nu.

Protams, ka es negribu lai bano interesantus debatētājus! >:( Es teiksim nekad negribētu lai tevi bano, lai arī tu vienmēr raksti visādas draudīgas, kliedzošas lietas.

Es savukārt uzskati, ka ir bīstamāk ļaut kādai birokratūrai izlemt, kāda veida izteikšanās "rada sliktu sajūtu" un uz tā pamata unpersonēt. Pie tam ne tikai internetos. Šādas tiesības vara vienkārši nedrīkst dot un punkts. Vara tās vienmēr izmantos PRET mums un jo liberālāk viņiem ļauj interpretēt cenzējamo, jo vairāk viņi tos izmantos pret nepakļāvīgajiem.
Dusmīga klaigāšana stāvot uz mucas ir nesalīdzināma pēc drauda līmeņa.

Es to domāju metaforiski, ka slikta sajūta = nojausma/uztraukums, ka it will end in tears(/violence/bloodshed?).

Es vienkārši nedomāju, ka ir vērts rupji izteikties, labi zinot ka tas visticamāk novedīs pie vardarbības. Man teiksim vienalga ko gvelž liberāļi, kamēr viņi nevienu nenomušī.. tik pat ļoti kā man interesē par ko runā labējie, kamēr viņi nesāk vandalizēt.

Bet es nezinu, kā to vēl paskaidrot, lai es neziklausītos pēc infantilas nazi loses. Man laikam jāapmierinās ar sapratni pašai sev, ka es tāda neesmu, un vienkārši iestājos pret vardarbību.