Times reporter Lucy Bannerman asked: 'P.S how do you say it in PR meetings? Woomksn? Wombskin? Womixen?' 

* 

Labi, ka es vēlaizvien esmu sieviete nevis womxn. Lasot ko šādu, atkal bēdājos, ka nedzīvoju Latvijā, kur cilvēki ir normāli. Honestly, tik pat labi men could change their gender noun to "mxn" if they argued that "man" is derrived from "woman" and they do not want to be associated with stupid women. Manuprāt, šeit skaudri atklājas, ka cilvēki paši ir nodefinējuši priekš sevis, ka "woman" ir zemāks vārds nekā "man" (jo atvasināts no "man", nevis otrādi), kamēr tajā pašā laikā, paradoksāli, vīrieši ir viņiem šķiet kas zemāks, ar ko ir pretīgi asociēties. Gandrīz vai gribas viņus apsveikt ar perfekta paradoksa demostrējumu. Taču diemžēl manus sveicienus apdzēš izteikta mindfuck sajūta, kas rodas apzinoties šo skaudri sašķobīto un pataloģisko domāšanu. Es bezmazvai gaidu to liktenīgo brīdi tādā sājā just-get-it-over-with-already manierē, kad, pēc tam kad breksits būs pārvērtis šo valsti morālā Černobiļā, politiķi zaudējuši pēdējās saprāta palieciņas, izdomās ar likumu aizliegt sievietes saukt par sievietēm un vīriešus saukt par cilvēkiem.

Protams, visās šajās kārtējās instancēs un kopējā tendencē ir zināma, patētiska, aleksdžounsīga ambivalence. Bet intuitīvi šķiet, ka cilvēki pārāk zemu novērtē draudu vidi, ko rada visādi sociālie buruļi, pat ja tie ir tikai universitātē vai Internetā. Jo pieaugušie jau ir nogalinājuši savas spriestspējas un atbildību novēluši uz sapsihojušamies bērniem, kamēr realitāte būtībā jau ir pārnesusies uz Internetu, un kaut kāds eksistenciāli nožēlojams ready player one ir tikai laika jautājums.