03 April 2018 @ 10:24 pm
 
Pabeidzu skatīties Wild Wild Country, and I just feel so torn.  

Visgrūtākais cilvēka esībā ir tas, ka dievišķais, ļaunums, apziņa un neziņa viņu caurauž neatšķetināmi. Cilvēks nevar būt tīri ļauns, tāpēc viņu nevar-nedrīkst 100% nicināt, un cilvēks nav pilnībā dievišķs tāpēc viņa ļaunumu nevar-nedrīkst neaizrādīt. Tad vēl gan dievišķais gan ļaunais cilvēkā var izpausties gan apzināti gan neapzināti. Ir neiespējami nevienu nicināt, un kādu mīlēt ir izvēle ar risku, ka otra esība ir neapzināta un tās maniere nejauša.  

Bet kas mani visvairāk līdz sirds dziļumiem satriec ir cilvēku smiešanās un nicināšana, kad viņi izsmej un nicina kādu, kas ir darījis ļaunu. Ja viņi nicina šo cilvēku, tad viņi nicina arī dievišķā potenciālu viņā, un tā viņi nicina pašu dievišķo kā tādu. Es slimīgi vienmēr pārdzīvoju līdzi krāpniekiem un slepkavām un psihopātiem un maniakiem, pat apzinoties, ka viņiem smadzenēs varbūt nav neviena dzirksts nekā attāli dievišķa. Man žēlumu izraisa fakts, ka viņi tādi eksistē. Ka dievišķā potenciāls viņiem ir bijis iedalīts tik maz. Mani pārņem sajūta, ka viņu esība ir bijusi nozagta. Un lai arī es sevi gribu nicināt par viņu nenicināšanu, arī to es nevaru.  

Vēl viena atziņa, ka būtībā viss šis notika dēļ unrequited love, necessity of love, longing for love, muddled love, human love which is conditional and limited. Cilvēkiem vajag mīlestību un kopību kā vitālu esības elementu, bet viņi nesaprot mīlestību un viņi ir gatavi pievērt acis uz saviem grēkiem vai atklāti grēkot, lai turētos pie šī saspīlētā tuvuma.  

Par pašu Ošo es vēlaizvien nesaprotu. Es domāju, ka viņam vienkārši patika mirdzumiņi un satīns un rolsroisi, bet tas neizskaidro viņa pastrādāto - tik gauži izdarīties pāris mašīnu un pulksteņu iegūšanai šķiet totāls naivs stulbums, un esības nekompetence. Kas šķiet neiespējami viņam, kas izdomājis tik daudz vārdu un teikumu un paragrāfu un grāmatu, un saviļiņojis milijoniem cilvēku. Var jau būt ka šis naivums (pat ļaunuma naivums) ir esības joks vai glitch, un tad es pieņemu, ka es vēl neesmu apradusi ar to cik esība ir jokpilna. 

Beigās, paradoksāli, galvenie iesaistītie cilveki šķiet saņēma to, kas viņiem bija vajadzīgs vai paredzēts.

 
 
simfonija: Damien Jurado - A.M. AM
 
 
( Post a new comment )
[info]mansgan on April 4th, 2018 - 12:35 am
kas tur ko saprast par ošo. viltīgs vecis
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on April 4th, 2018 - 12:42 am
Nepietiekami, es gribu viņa precīzu motivāciju, mērķu un stratēģiju (šaubīgi, ka tās bija pat minimāli pārdomātas) konspektu.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]krishjaanis2 on April 4th, 2018 - 01:07 pm
nav apšaubāms, ka Ošo bija gudrs, tāpat kā daudzi citi pasaules vēstures maldu mācītāji ir bijuši gudri. bet par to, kas no Ošo mācības pievilka rietumnieku barus, kaut kad kodolīgi izteicās viens reliģiju sociologs, ka Ošo piedāvājot garīgumu, kurā pēc "dziļuma" alkstošais, slāpstošais rietumu cilvēks vienlaikus can eat the cake and have it. jautājums tikai, vai Ošo pats apzināti visu savu gogelmogeli tā pieskaņoja rietumnieku ausīm, vai tas tomēr ir sekotāju priekšstats.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on April 4th, 2018 - 07:38 pm
Tajā filmā intervēja vienu Oregonas vietējo veci, kuram šķita ka bullshit detector bija uzskrūvēts uz maksimumu. Viņa viedoklis bija, ka Ošo vienkārši rietumnieku alkās (for cake and to eat it too) saskatīja biznesa iespēju, un atvēra veikalu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
gnidrologs[info]gnidrologs on April 4th, 2018 - 10:43 pm
Visreālistiskākā versija.
(Reply) (Parent) (Link)