([info]methodrone) wrote on April 3rd, 2018 at 10:24 pm
Pabeidzu skatīties Wild Wild Country, and I just feel so torn.  

Visgrūtākais cilvēka esībā ir tas, ka dievišķais, ļaunums, apziņa un neziņa viņu caurauž neatšķetināmi. Cilvēks nevar būt tīri ļauns, tāpēc viņu nevar-nedrīkst 100% nicināt, un cilvēks nav pilnībā dievišķs tāpēc viņa ļaunumu nevar-nedrīkst neaizrādīt. Tad vēl gan dievišķais gan ļaunais cilvēkā var izpausties gan apzināti gan neapzināti. Ir neiespējami nevienu nicināt, un kādu mīlēt ir izvēle ar risku, ka otra esība ir neapzināta un tās maniere nejauša.  

Bet kas mani visvairāk līdz sirds dziļumiem satriec ir cilvēku smiešanās un nicināšana, kad viņi izsmej un nicina kādu, kas ir darījis ļaunu. Ja viņi nicina šo cilvēku, tad viņi nicina arī dievišķā potenciālu viņā, un tā viņi nicina pašu dievišķo kā tādu. Es slimīgi vienmēr pārdzīvoju līdzi krāpniekiem un slepkavām un psihopātiem un maniakiem, pat apzinoties, ka viņiem smadzenēs varbūt nav neviena dzirksts nekā attāli dievišķa. Man žēlumu izraisa fakts, ka viņi tādi eksistē. Ka dievišķā potenciāls viņiem ir bijis iedalīts tik maz. Mani pārņem sajūta, ka viņu esība ir bijusi nozagta. Un lai arī es sevi gribu nicināt par viņu nenicināšanu, arī to es nevaru.  

Vēl viena atziņa, ka būtībā viss šis notika dēļ unrequited love, necessity of love, longing for love, muddled love, human love which is conditional and limited. Cilvēkiem vajag mīlestību un kopību kā vitālu esības elementu, bet viņi nesaprot mīlestību un viņi ir gatavi pievērt acis uz saviem grēkiem vai atklāti grēkot, lai turētos pie šī saspīlētā tuvuma.  

Par pašu Ošo es vēlaizvien nesaprotu. Es domāju, ka viņam vienkārši patika mirdzumiņi un satīns un rolsroisi, bet tas neizskaidro viņa pastrādāto - tik gauži izdarīties pāris mašīnu un pulksteņu iegūšanai šķiet totāls naivs stulbums, un esības nekompetence. Kas šķiet neiespējami viņam, kas izdomājis tik daudz vārdu un teikumu un paragrāfu un grāmatu, un saviļiņojis milijoniem cilvēku. Var jau būt ka šis naivums (pat ļaunuma naivums) ir esības joks vai glitch, un tad es pieņemu, ka es vēl neesmu apradusi ar to cik esība ir jokpilna. 

Beigās, paradoksāli, galvenie iesaistītie cilveki šķiet saņēma to, kas viņiem bija vajadzīgs vai paredzēts.

 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: