Es gan to nebiju domājusi kā "skarbo patiesību", un varbūt, ka es pārāk vispārinu/sagrozu savu pieredzi. Vienkārši es arī domāju par to, kāpēc man nesaskan ar cilvēkiem, kuri mani interesē. Man gan retu reizi ir gadījies arī tā, ka ar mani grib draudzēties kāds, ar kuru man nav īsti intereses kontaktēties, un tad es mēģinu analizēt iemeslus un mēģināt "apgriezt" situācijas, lai saprastu, kāpēc citi nav ieinteresēti kontaktēties ar mani. Tāpēc arī jautāju Tev, kādi cilvēki Tev patīk, jo man liekas, ka tad, kad tu pats sāc analizēt, kā nošķir tos, kas tevi interesē, no tiem, kas mazāk, tas var raisīt kaut kādas domas par to, kas notiek starp tevi un citiem cilvēkiem.
Es pati konstatēju, ka dažkārt ir tā, ka ir forši ar kādu cilvēku parunāties vienu reizi, bet kaut kādu iemeslu dēļ es neesmu motivēta uzturēt regulārus kontaktus. Bet tad, kad mani pašu kāds ieinteresē, man šķiet, ka tam ir kaut kāds sakars ar inteliģenci plašā nozīmē - ja man šķiet, ka cilvēks domā par savu dzīvi un attiecībām ar citiem un to, kas notiek visapkārt, bet man šķiet, ka tur ir arī kaut kāda specifiska sakritība, kuras dēļ konkrētais cilvēks piesaista. Bet vispār ir daudz vieglāk uzskaitīt cilvēkus, kuri liekas interesanti, nekā noformulēt, kas šķiet interesants "vispār".

es domaaju, ka interese ir konkreeti ir sasaistiita ar to, ko mees ieksheeji konkreetaa briidii paardziivojam/piedziivojam. taapeec arii interesantums kaadaa nevar buut nekas konstants. taapeec arii ir logjiski, ka gadaas taadi cilveeki ar kuriem gribas parunaat tikai vienu reizi, un tad ir taadi ar kuriem gribas ilgi augt kopaa.

dazhreiz man interesee viss un visi, un dazhreiz nekas un neviens. bet ieraksts ir par to, ka es juutu, kaa, kad es par kaadu intereseejos vai izturos jauki, tas tos cilveekus atgruuzh kaut kaa, uzreiz iestaajas veesums, es nezinu kaapeec. man tas saap un ir nogurdinaajis.

Vēl viens variants varētu būt tāds, ka cilvēki jūtas neomulīgi, ja par viņiem izrāda pārāk lielu interesi vai grib sadraudzēties pārāk strauji. Atkal saku no savas pieredzes, ka, ja esi introverts vai kautrīgs un sāc mēģināt pārvarēt sasaistītību, tad var sanākt, ka uzreiz nesajūti otra cilvēka robežas un vari sākt tās pārkāpt. Bet doma nav tāda, ka noteikti Tu kaut ko dari ne tā, var jau būt, ka tiešām ne tie cilvēki (es šo sev mēģinu teikt).

ar sveshiem cilveekiem esmu diezgan atturiiga. in fact, sheit es rakstiiju visvairaak par gjimenes locekljiem un ikdienas cilveekiem. i just don't know honestly. varbuut tev ir taisniiba, dazhreiz dabiski sanaak buut jaukam un tad ir ok, bet dazhreiz taa jaukam buushana ir mazliet izmisiiga, kaa pielabinaashnaas, un cilveeki tam juut cauri. bet vienkaarshi es nespeeju pienjemt, ka pasaulee nav neviena cilveeka, kam arii mana izmisiigaa pielabinaashanaas buutu pienjemama. jebkuraa gadiijumaa hi5 par introvertu specifikaam.

Bet priekš kam jāpielabinās? Tev tas nav vajadzīgs! Vnk pamēģini būt a bitch kādreiz arī, it's helpful for you. Ja tu pielabinies cilvēkiem, lai iegūtu draudzību, tā tik un tā nebūs īsta draudzība, so tā nav nekā vērta, ja tā ir teātris no tavas puses. Labāk tad būt vientuļai, bet autentiskai, dot kindness, kad to patiešām vēlies un izjūti, nevis tikai tāpēc, lai izpatiktu. Sorry if I sound abrupt, bet es nesen šito arī sapratu.

i inherently cannot and don't want to be a bitch, because it hurts me. bet es domaaju, ka tev ir taisniiba, ka i'm faking the way i approach kindness. man jaarespektee, ka citi no manis neko neveelas.

Ahā, skaidrs, ja tas ir saistībā ar ģimeni, tad es saprotu to tukšuma sajūtu. Jo no ģimenes tomēr parasti gaidām, ka mūs pieņems, kādi esam, un ir grūti, ja tā nav. Es kopumā īsti vairs neticu tādai pilnīgai pašpietiekamībai, un parasti cilvēkiem, kuri tādi šķiet, ir vai ir bijis pietiekami daudz atbalstošu līdzcilvēku, tā ka man šķiet, ka nevajag domāt, ka ar Tevi kaut kas fundamentāli nav kārtībā, ja jūties slikti bez citu atbalsta un simpātijām. Par to autentiskumu runājot - var jau būt, ka tas ko līdz, vienīgi man šķiet, ka var būt tādi posmi, kad grūti sadraudzēties, lai kāds būtu tavs gara stāvoklis - needy vai relaksēts, vienkārši viss turpinās, kā bijis. Bet, ja cilvēki reaģējot uz Tavu jaukumu, izturas nejauki, tad tiešām varbūt labāk pārstāt būt jaukai, jo tā tu vismaz taupi savu enerģiju. Un varbūt tas uzlabos Tavu pašsajūtu, lai ko arī tie citi cilvēki darītu.

jaa, es domaaju, tev taisniiba, un galvenais, ko no shiim paardomaam panjemt ir tas, ka ir beernishkjiigi sagaidiit realitaati, kas pakljaujaas manai izteelei par to, kaa cilveekiem jaareagjee uz manaam izpausmeem, kuras es varbuut pat pati pilniibaa neizprotu.

un neviens neizturas nejauki, es laikam vienkaarshi sagaidu kaut kaadu eksalteetu reakciju no vinjiem, kas varbuut nemaz routinely neeksistee. man vienkaarshi vienmeer ljoti gribas lai visi man paziistamie cilveeki buutu kaa seni vislabaakie miilestiibas pildiiti draugi kas var runaat par VISU, un man aizmirstas, ka katram cilveekam ir savas lietas, kas nodarbina praatu, un es esmu tikai perifeerija.

Jā, man šķiet cilvēki ir vnk aizņemti un busy un neiedomājas. But you are truly the nicest person I know, in terms of being moral and sweet and always very considerate, it doesn't go unnoticed!