Ahā, skaidrs, ja tas ir saistībā ar ģimeni, tad es saprotu to tukšuma sajūtu. Jo no ģimenes tomēr parasti gaidām, ka mūs pieņems, kādi esam, un ir grūti, ja tā nav. Es kopumā īsti vairs neticu tādai pilnīgai pašpietiekamībai, un parasti cilvēkiem, kuri tādi šķiet, ir vai ir bijis pietiekami daudz atbalstošu līdzcilvēku, tā ka man šķiet, ka nevajag domāt, ka ar Tevi kaut kas fundamentāli nav kārtībā, ja jūties slikti bez citu atbalsta un simpātijām. Par to autentiskumu runājot - var jau būt, ka tas ko līdz, vienīgi man šķiet, ka var būt tādi posmi, kad grūti sadraudzēties, lai kāds būtu tavs gara stāvoklis - needy vai relaksēts, vienkārši viss turpinās, kā bijis. Bet, ja cilvēki reaģējot uz Tavu jaukumu, izturas nejauki, tad tiešām varbūt labāk pārstāt būt jaukai, jo tā tu vismaz taupi savu enerģiju. Un varbūt tas uzlabos Tavu pašsajūtu, lai ko arī tie citi cilvēki darītu.