pagātne | atmiņas | nākotne
 

methodrone
09 August 2016 @ 08:35 pm
guess i'll die  
es biezhi seezhu darbaa pie kompja un miljono reizi rakstu tos pashus iimeilus, miljono reizi runaaju taas pashas telefonsarunas un miljono reizi sveicinu koleegjus un miljono reizi runaaju par triis dazhaadaam lietaam ar vinjiem. un tad es juutos kaa mirkliigi manii sadurtos miljons smalku adatu kaa aura, caur kuraam noskrien visa mana dziiviiba, energjija, paliekas dziives, ceriibu. es mieriigi seezhu kreeslaa guess i'll die, this is fine un juutu kaa caur shiim miljons adataam no manis pazuud peedeejaas paliekas

tad es eju maajaas, pa celjam uz staciju es shkjeersoju milziigu krustojumu, kur brauc daudz mashiinas, es staavu un gaidu zaljo gaismu, un tikmeer elpoju izpuutes gaazes, ko aiz sevis atstaaj milziigi divstaavu autobusi. es eju cauri milziigai stacijai, kur visdazhaadaakie cilveeki liikumo man apkaart kaa miljons manis variaacijas un visas vinjas es tajaa briidii nicinu

gaiss ir tik skaabs, sauss, duumains, putekljains, miris, netiirs, man asaro acis, man sevis ir zheel, inde inde, kaapeec es te esmu, anti-katarse, zem kaajaam tikai ciets, putekljains, miris trotuaaris, trotuaaris. milziigie autobusi brauc man garaam un gandriiz paari, cilveeki veljas pretii, un paari, neapturams cilveeku vilnis, svesho vilnis, svesho acis, buuris

es braucu vilcienaa, te ir veess, un es esmu pasleepusies, iespiedusies stuuriitii pie loga, kluss, vilciens leeni kustaas un es kjeru minuutes, kad caur vilciena logu paveras skats uz sliedeem, maajaam, jumtiem, debesiim, maakonjiem, kruumiem. jaa, vienkaarshi skatiities kaadu briidi taalumaa, tas ir labi, tas veldzee. es skatos telefonaa, es skatos uz citiem kaa vinji skataas telefonaa, vilciens apstaajas, un es skatos uz cilveekiem uz platformas, palieciet aiz stikla

vairs nekam nav jeegas ticeet, jo nekas nespeej sniegt droshiibu. veelme ticeet ir veelme buut droshiibaa. viss, ko es dziive visvairaak esmu veeleejusies ir buut droshiibaa, bet tas nav iespeejams. doshiiba ir fenomens, kas neeksistee, taa ir poeezija, droshiiba eksistee uz mirkli, liidz to nomaina patiesiiba. droshiibas nebija nav un nebuus. ticeeshana ir logjikas kljuuda. ticeeshana nesargaa, ticeeshana ir taada groteska bailju alkjiimija

man bija kaut kaada identitaate, pirms gadiem, tagad taa kliedeejas, gaist. es it kaa veel staigaaju apkaart, kaa mazliet saluuzis replikants, atkaartoju kaut kaadas fraazes, izdaros kaut kaados ierastos veidos, bet tas nav no sirds, jo ticiiba ir apdzisusi, jo droshiiba nav iespeejama.

cik taalu es veel attaalinaashos no sevis? un kas ir tas, kas notiek, kad es it kaa izturos kaa taa mana iedomaataa identitaate? es juutos kaa pilniibaa pamest savu identitaati novaartaa, atkratiities. un kas ir tas, kas liek sirdij shausmiigi sisties?
 
18 atziņas | teikt
 
( Post a new comment )
[info]krishjaanis on August 10th, 2016 - 10:47 pm
vārdu sakot, iespējams, tu nezini, kas ir stable attachments (committed relationships, ne tikai ar cilvēkiem). man šķiet, ka zinu. acīmredzot, runa ir par divām dažādām pasaules pieredzēm, vienā flux tiek absolutizēts, otrā flux tiek pamanīts, taču tāpat tiek pamanīti arī koordināšu punkti un tilti, kuri šur tur stiepjās iekš flux neizmērojanības. lai vai būtu flux, tīri loģiskā līmenī pat pasaulē kā flux būtu viena konstante, viena aksioma - šī pasaule, šis flux tiecas BŪT, šī būšana ir PASTĀVĪGA (un varbūt patstāvīga). tātad kāds neflux moments pašā esamības kodolā? jo esamība tiecas BŪT. man šķiet, šī tiekšanās būt/ilgstamības-noturības ontoloģiskā konstante ir pamats arī tiem bondinga fenomeniem, kurus saucam par mīlestību, attachment, ticību utt.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 10th, 2016 - 10:58 pm
nav ko diskuteet, mums vienkaarshi atshkjiras viedoklji. mana pieredze ir ka commitment nav iespeejams, flux is all there is. flux ir muuzhiigaa mezhoniigaa upe kas agri vai veelu nojauc jebkuru dambi, un ja dambis ir vaajsh vai nav vispaar tad ir mazaak damage. (dambis sheit ir ticiiba)
tu vari buuveet dambjus un pieturas punktus, kaadam tas ir jaadara, bet es tajaa noskatiishos, jo citaadaak nevaru
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis on August 10th, 2016 - 11:08 pm
viedokļi ne tik ļoti, bet gan pieredzes.
es apzināti nelietoju dambja (dambis - buksēšana, bremzēšana) metaforu, drīzāk tilti, saliņas, gondolas.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]krishjaanis on August 10th, 2016 - 11:14 pm
ko vispār nozīmē "commitment nav iespējams"?, it kā tu runātu par kaut kādu objektīvi novērojamu un izmēramu lietu stāvokli vai detektējamu īpašību. tas, vai commitment ir iespējams vai nav, ir atkarīgs tikai no paša, un šeit nevar izlīdzēties ar vienkārši "mums atšķiras viedokļi". tas ir tāpat kā visu mīlestību reducēt tikai uz "iemīlēšanās" brīdi un eiforiju, protams, tas aiziet prom, un tad prāts izsecina 'ergo flux' (jo es tieši apziņu, nevis pasauli uzskatu par flux), easy come, easy go. bet iemīlēšanās ir tikai viena mīlestības fāze, stadija, moments, kam pievienojas GRIBA un kaut kāds conscious determinate effort, nevis pasīvs "atnāca-aizgāja" straumējums. mīlestība ir pastarpināti nepastarpinātais (un otrādi), nevis tīrs immediacy, jo, ja mīlestība būtu tīrs immediacy, tad tās nemaz nebūtu. un mīlestība te ir tikai kā analoģija jebkuram commitmentam, jebkurš commitment ir gan immediacy, gan mediacy mijiedarbība.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis on August 10th, 2016 - 11:16 pm
tur nepabeigts teikums: "tas, vai commitment ir, ir atkarīgs no mums pašiem, nevis no kaut kāda novērojuma/secinājuma "commitment nav iespējams", šī propozīcija vairāk kaut ko pasaka par pašu tās izteicēju, nevis pasauli un lietu dabu"
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 10th, 2016 - 11:39 pm
protams, ka pasaka par izteiceeju, nevis pasauli. izklausaas, ka es runaaju par pasauli, bet, protams, es runaaju par savu limiteeto, egocentrisko, pashas petty pasauli, man to vienmeer vajadzeetu pierakstiit iekavaas, pie visiem apgalvojumiem, ieksh pasaules. protams, ka man skauzh, ka tava pieredze ljauj tik razheni plaukt ticiibaam un paarlieciibaam un komitmentiem, un mieriigi naktiis guleet, tas ir vareni, cilveekiem taa sanaak, man nekad tas nav sanaacis, esmu meegjinajausi no sirds, earnestly, bet nekaa

so

commitment-ticiiba-griba visi vienaa maisaa metami, futile, tikai sagroza praatu un sirdi, rada vardarbiibu, norobezhoshanos, opoziiciju, cieshanas, pretoshanos, izolaaciju, kropljo garu, kropljo dveeseli, saapes, saapes, saapes, pretiigi, bezizeja ad infinitum (manaa pasaulee)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis on August 11th, 2016 - 12:15 am
es tomēr neatkāpšos no mīlestības kā vienas no basic commitment formām, kura var kalpot par analoģiju un izejas punktu citiem commitmentiem, savukārt mīlestība ir tas, kas izriet no sirds un to baro, nevis maitā. tāpēc es cibā un visur citur vienmēr un allaž protestēju un protestēšu, kad ticība-griba-commitment (un, manuprāt, ar mīlētājiem cieši sajūgtā mīlestība) tiek vienādota ar vardarbību, sāpēm un norobežošanos, opozīciju. jo ko vispār nozīmē "norobežošanās"? mājas uzcelšana kādā dabas punktā arī var traktēt kā norobežošanos, bet mājas uzcelšanu arī baro un virza mīlestība. savukārt gadiem ilga mitināšanās mājā veicina dabisku un normālu "norobežošanos" no nemājīgā. taču nē, uzreiz vardarbība, sāpes, opozīcija.

bet skaidrībai: protams, ka mīlestība izsauc un ir saistāma ar vardarbību. Žižeks par to daudz runā. taču vardarbības ir dažādas un polāras - ja mīletajam cilvekam draud briesmas, protams, ka būšu gatavs uz vardarbību un augstāko upuri otra vārdā, savu dzīvību.
pati kristietība ir dibināta vardarbības aktā - tiesa, vardarbības aktā pret pašu mīlestību, sitot viņu krustā.
protams, ka mīlestība ir norobežošanās - es izvēlos īpašu commitmentu tieši šim cilvēkam un ar viņu saistu kopā savu mūžu un likteni, tieši š i s, nevis visi vai neviens cits, tādā ziņā mīlestība ir egoistiska.
protams, ka mīlestība SĀP.

bet to visu nosaukt par gara un dvēseles kropļošanu - mīlestības vārdā es protestēju un nostājos opozīcijā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 11th, 2016 - 01:49 pm
miilestiiba nav commitment, miilestiiba ir dabiigaa pasaules un lietu un cilveekattieciibu forma, ko izkropljo ticiibas, gribas un paareejie commitments, pakalposhanaas domu konstrukcijaam. miilestiiba nav kaut kaada izveele, miilestiiba ir visa pamataa
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis on August 11th, 2016 - 02:10 pm
nē, mīlestībā balstās un tiek prasīts commitment, protams, mīlestību neizvēlas, bet vienā brīdī ir jāizsķirās par labu commitmentam, ja tu saki, ka mīlestība ir visa pamatā, tavā ontoloģijā tas nozīmētu, ka arī mīlestība ir flux, bet jebkura basic cilvēku mīlošā attiecība parādīs, ka tiklīdz mīlestību reducē uz flux, anestezējot izvēli un izšķiršanos, tā mīlestībai ātri vien pienāk gals. mīlestība nav "sajūta" un pasivitāte.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 11th, 2016 - 02:51 pm
miilestiiba nevar izbeigties, jo flux nevar izbeigties. tad kad cilveeki miilestiibu sadala veidos, tad rodas commitments, kam ir jaakalpo. probleema tikai taada, ka taa vairs nav miilestiiba, bet taads miilestiibas atspulgs, nospiedums, fragments, withdrawn from the flux. kameer cilveeki pieluudz, tic un komito shim atspulgam, abstraction, tikmeer iistaa miilestiiba nemaniita visam pluust apakshaa, agri vai veelu sashkjaida sho kaarteejo objektificeeto patiesiibas-sevis versiju. prieksh kam man pieluugt patiesiibas vaajas kopijas, kameer miilestiiba jau visur apkaart ir. ne ta es vinju saprotu, un ne ta esmu drosbiibaa, deelj limiteetaa praata, bet labpraatiigi kropljot miilestiibu, patiesiibu, nee paldies
(Reply) (Parent) (Link)