protams, ka pasaka par izteiceeju, nevis pasauli. izklausaas, ka es runaaju par pasauli, bet, protams, es runaaju par savu limiteeto, egocentrisko, pashas petty pasauli, man to vienmeer vajadzeetu pierakstiit iekavaas, pie visiem apgalvojumiem, ieksh pasaules. protams, ka man skauzh, ka tava pieredze ljauj tik razheni plaukt ticiibaam un paarlieciibaam un komitmentiem, un mieriigi naktiis guleet, tas ir vareni, cilveekiem taa sanaak, man nekad tas nav sanaacis, esmu meegjinajausi no sirds, earnestly, bet nekaa

so

commitment-ticiiba-griba visi vienaa maisaa metami, futile, tikai sagroza praatu un sirdi, rada vardarbiibu, norobezhoshanos, opoziiciju, cieshanas, pretoshanos, izolaaciju, kropljo garu, kropljo dveeseli, saapes, saapes, saapes, pretiigi, bezizeja ad infinitum (manaa pasaulee)