05 July 2016 @ 06:59 pm
kaulu stadija  
juulijs. man neruup, atsakos smarzhiigiem ziedoshiem vasariigiem dzelteniem, ziliem, rozaa pukju kruumiem ljaut kurinaat manu emocionaalo haosu

vieniigais veids kaa kaut ko iemaaciities dziives laikaa ir pienjemt, ka dziivoju iluuzijaas. katru reizi, kad mani kaut kas ir aizgraabis jeb apseedis, paiet dazhas nedeeljas vai meeneshi un man ir tikpat fukin vienalga kaa naidzhelam, done my bit y'all, bye, want my life back #

taa it kaa dziivoshanas valuuta buutu iluuzijas, jeb driizaak dziivoshanas izejviela. kaa caur ko neiistu var nonaakt pie kaut kaa iista? es atsakos nopuusties un teikt 'paradokss', es negribu apstaaties pie taa, ka viss vienkaarshi ir paradokss, vai tas nav slinki par mulsinoshaam paraadiibaam teikt paradokss?

taa it kaa vieniigaa patiesiiba buutu kaut kaadas trauslas nulliites un vieninieki bezgaliigaa universalaa melnumaa. kurus ieguut var tikai tad, ja tu atljauj praatam izteeloties vaajpraatiigi radoshas iluuzijas, kas razho shiis nulliites un vieniniekus.

temporaalas iluuzijas. iluuzija uz nedeelju, uz meenesi, uz gadalaiku, uz gadiem, visu muuzhu. un tad kad iluuzija beidzas, tu no visas sirds to nicini, naivulis, vientiesis, leetticiigais, un tai no visas sirds esi pateiciigs, kaa kaut kas shitik absurds tevi ir apdaavinaajis ar bagaatiigu sapratni. un abi kopaa tevi pleesh, un taa ir tikai jauna iluuzija ka tevi pleesh, un driiz vairs nepleesh

bet paarsvaraa neatrisinaatas un piemirstas vai vienkaarshi novaartaa pamestas iluuzijas iestiepjas, un caurauzh visu tavu dziivi

un shiis iluuzijas leeni mirstot atstaaj aukstu, mazliet pretiigu liikji, varbuut zombiju, puvekli, un to no taa nevari atbriivoties. tajaa vietaa tava dziive ir maaja, kuraa jaaatveel vieta shiem aukstajiem, mazliet pretiigajiem, mirstosho un beigto iluuziju liikjiem. tev vienkaarshi ir jaatrod kaut kaada istaba, stuuris, kaabuuzis, kur katru naakamo liikji iestuukjeet, un tad jaadziivo savaa maajaa ar apzinju par shiem puvekljiem. tev shie liikji ir jaaintegree un jaaasimilee. tu tagad vienkaarshi dziivo maajaa, kuraa ir liikji stuuros un kaabuuzhos, pienjemt sho iipatneejo realitaati un meegjinaat izdziivot. un ja pie tevis atnaak cieminji, tad viss ko tu vari meegjinaat ir buut peec iespeejas graciozs un atklaats sakaraa ar shiem liikjiem. luuk sheit man ir liikjis aiz liidakastes poda, vai jums ljoti trauceetu to redzeet? uzmanieties ejot pa koridoru, aiz virtuves durviim ir neliels liikjis, vinjam dazhreiz raustaas rokas un vinjsh iid. varbuut tie nebuus cieminju gaumee, tu vinjus vari sabaazt pagrabaa vai beeninjos ok, bet nevari aizmirst, ka vinji tev tur staav, un negribi buut nosleepumains un neetisks, nervozs, shaadi melojot cieminjiem par savas maajas telpu patieso saturu.

es seezhu savaa maajaa un pacietiigi gaidu, lai shie liikji sadalaas, vismaz nonaak liidz kaulu stadijai.

es it kaa negibu meerceet pirkstus shajaas iluuzijaas, bet es arii negribu dziivoties tukshumaa bez vieniniekiem un nulliiteem. varbuut liikji ir draugi

vai tieshaam mana dziive ir kljuvusi par to spiraaliigo shablonu celju, kur viens un tas pats dahzaadaas gradaacijaas atkaartojas un atkaartosies muuzhiigi. vieni un tie pashi teeli ierodas un pazuud, vienas un taas pashas domas dazhaadaas variaacijaas razho vienas un taas pashas emocijas dazdhaadaas intensitaatees? vai es esmu galiigs cietpauris, ka nespeeju ierubiities shajaas iluuziju frekvencees?

es vienkaarshi seezhu savaa maajaa un pacietiigi gaidu, kad pieteiksies naakamais liikjis. ierodas dailja, magjiska buutne, un eksistence dzirksteljo un svilst un mirdz un gavilee un silda un smarzho. bet viss ko es redzu ir liikji, es gaidu lai vinjiem saaktos kaulu stadija
 
 
simfonija: cake - jolene
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on July 6th, 2016 - 09:26 am
var izsecinaat, ka daba, cilveeka dziive kaa process muuzhiigi turpinaasies (kaut kaadaa veidolaa), bet cilveeka dziivee - objekti, notikumi, citi cilveeki - tas viss ir mirstiigs un iluzors. naaves krelliites saveerptas uz muuzhiigaa procesa auklas
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis on July 6th, 2016 - 11:11 am
es nezinu, vai pērnā gada zāles stiebrs, ko redzēju jūrmalā, bija tikai ilūzija. jā, viņš nomira, viņš aizgāja. taču to īso brīdi viņš bija tik intensīvi zaļš un dzīvelīgs, viņs bija tur, pieteica sevi, jā, eventuāli aizgāja, bet es atceros, ka viņš bija tur un viņa dzīve nebija velta, viņš bija ļoti labs zāles stiebrs, pilnībā realizējis un sevī iemiesojis visu savu potencialitāti. es neticu, ka viņa aiziešana kaut kādā ziņā izdzēsa vai anulēja to īso brīdi, kurā viņš bija ļoti zaļš un smuki locījās vējā zem plašajām, pelēkajām debesīm, viļņu tuvumā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on July 6th, 2016 - 12:50 pm
bet kur vinjsh ir tagad?

vinjsh ir izdariijis savu dabu, imprinteejies tev smadzenees, un pazudis uz neatgrieshanos. vinjsh bija iists, bet vairs nav iists, jo neeksistee. vieniigais iistais ir tava atminja, un cik iista ir tava atminja?

redzeet sezonaa zaales stiebru vai aizrauties ar kaut kaadu ideju, man tas shkjiet tik pat iisti kaa noskatiities filmu. ja tas ir nepiecieshams, lai kaut ko saprastu, begrudgingly fine, bet uzkabinaaties, aizkjerties, aizrauties un pasludinaat zaales stiebru vai ideju par galiigo patiesiibu, shkjiet absurdi
(Reply) (Parent) (Link)