es nezinu, vai pērnā gada zāles stiebrs, ko redzēju jūrmalā, bija tikai ilūzija. jā, viņš nomira, viņš aizgāja. taču to īso brīdi viņš bija tik intensīvi zaļš un dzīvelīgs, viņs bija tur, pieteica sevi, jā, eventuāli aizgāja, bet es atceros, ka viņš bija tur un viņa dzīve nebija velta, viņš bija ļoti labs zāles stiebrs, pilnībā realizējis un sevī iemiesojis visu savu potencialitāti. es neticu, ka viņa aiziešana kaut kādā ziņā izdzēsa vai anulēja to īso brīdi, kurā viņš bija ļoti zaļš un smuki locījās vējā zem plašajām, pelēkajām debesīm, viļņu tuvumā.