aa nu jaa, man vakar uznaaca taads apaatisks, vientuliigs, detachy, nosleegties-no-visas-pasaules vibe, un es izdomaaju, ka man vairs nevajag daudz viskautko rakstiit, jo varbuut tomeer pasaulei ir vienalga un uzrakstiitais nav penija veerts, un sanaak ka es te tikai kaut ko purpinu tukshumaa, un uzliekot atsleedzinju katram savam ierakstam from now on, man buus mazaak motivaacijas vispaar kaut ko rakstiit un teereet dveeseli kaut ko purpinot tukshumaa. bet paldies ka apjautaajies.
this. un par "uzrakstiitais nav penija veerts, un sanaak ka es te tikai kaut ko purpinu tukshumaa" - tā sajūta ir ļoti pazīstama, domāju, ka tā kaut reizi vismaz ir jutušies šeit visi. hold tight ❛‿❛
nav tukšumā, bet varu iedomāties, ka tāda sajūta var rasties. man personīgi nereti laikam ir bail no snappy komentāriem visādās vidēs, tāpēc pārāk viegli kļūt par daļu no tā šķietamā tukšuma, kas nereaģē, lai gan lasa un lasītais ļoti bieži rezonē un kaut kā bagātina.