aizstāvēt alkoholu gluži vienkārši ir neētiska pozīcija.

nav runa par alkoholu, bet cilvēka vainas apzinju.

kas vainas vainas apziņai? rietumu civilizācija vēsturiski veidojās kā Vainas Apziņas civilizācija, pateicoties kristietībai, un rietumu civilizācijai ir ievērojami sasniegumi dažādās jomās.
apziņa, ka mēs esam totāli nožēlojami, grēcīgi, nieki un pīšļi, un ka esam paši pie visa vainīgi, ilgtermiņā ir izrādījusies produktīva.
pat Kantam, kā viņš definē apgaismību - cilvēks tajā blā blā mijkrēslī un saprāta un atbildības par sava saprāta lietošanu trūkumā atrodas paša vainas dēļ. un spēcīgai savas nepilnības un kļūdainuma apziņai ir jādarbojas kā lieliskam iekustinātājam ceļā pretīm zvaigznēm, sevis pārvarešanai. alkohols tieši iemieso to slinkumu un der tiem, kas pārāk kūtri pārvarēt sevi. alkohols leģitimizē kūtrumu. kūtrums leģitimizē alkoholu.

Saprotu kristietības lielo vēlmi apelēt pie tā, ka cilvēks ir grēcīgs, niecīgs, pie visa vainīgs, slikts, nolādēts mūžīgajā grēkā, par to dzīve viņam ir kā sods, nāve kā atpestīšana, lielisks scenārijs, ja kādam tas patīk, lai notiek, tā ir katra brīva izvēle, nav jau liegts nevienam ciest.

Tomēr, ja kāds grib dzīvot citādi - arī tā ir viņa izvēle.

ja tu 'neetiski' lieto kaa filozofs, tad vajadzeeja paskaidrot kaapeec. bet es shaubos. un ja tu 'neetiski' lieto kaa kristietis, tad man tev nav ko teikt. tikai to, ka varbuut tas ir neetiski, bet ja runa iet par eetiku, tad neeetiskaak ir cilveekam atnjemt briiviibu un patronizeet vienu noteiktu ne iipashi objektiivu 'eetikas' kodeksu.

[kristietība, starp citu, nav pret alkoholu.]


reibums ir neētisks pats par savi, tīri pret cilvēku. t.i., cilvēks pastrādā noziegumu pret sevi. lēna (garīgā) eitanāzija. un jā, es pamazām sāku iestāties pret eitanāziju.

labi. bet tajaa visaa niciigajaa noraudziishanaas uz cilveekiem, kas tikai izmanto savas dabiskaas briivaas izveeles tiesibas, ir kaut kas riebiigs. tas ir viss, nekas cits mani nesatrauc, kaa tikai cilveeku ierobezhoshana.