tas nekas?
Sestdienas vidus. Kāds no Rīgas universālveikaliem. Pie vīriešu tualetēm divi apsargi un apkopēja - sarunājas. Tā kā durvis ir vaļā, tad, lai aplūkotu to zīmīti, kas tad šī ir par tualeti, sieviešu vai vīriešu, tad sanāk neliela minstināšanās, bet apsargi laipnā balsī paskaidro - "Jums šeit(manam puisim), bet sievietēm tur tālāk". Pēc neilga brīža, kad katrs esam nokārtojuši savas vajadzības, tiekamies, bet mans vīrietis tāds manāmi satraucies jautā: "Tu redzēji?" Uz jautājumu, kas tad man īsti bija jāredz, atbilde - "Vīriešu tualetē līķis. Guļ vienās asinis, bālu seju un pavērtām acīm. Lai nokļūtu līdz labierīcībām, tam bija jāpārkāpj gandrīz vai pāri."

Morāle : Tas tad mūsdienās skaitās normāli? Kā var būt šāda attieksme, šāda vienaldzība? Nāve un guļoši līķi ir mūsu ikdiena? Un ja nu kāds bērns būtu to ieraudzījis?...