"un es baiļojos, uztraucos un raizējos visu laiku, un brīžos, kad es to nedaru, es baidos vēl vairāk, ka palaidīšu garām svarīgo."
Ļoti pazīstama sajūta. Vēl kopā ar to - zināt, ka var priecāties tikai tad, kad viss jau apstiprināts, kad melns uz balta beidzot rakstīts, ka ir, ne mirkli ātrāk. Un ne mazākās nojausmas, ko lai ar to iesāk.