viole[n]t ([info]merlot) rakstīja,
@ 2009-11-08 01:22:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
If you're not scared, you're not paying attention (c) G'sA
un es baiļojos, uztraucos un raizējos visu laiku, un brīžos, kad es to nedaru, es baidos vēl vairāk, ka palaidīšu garām svarīgo. es esmu laimīgs cilvēks: man ir, ko darīt, un man ir, ko mīlēt, un cerēt, ka vēl kādu laiku man būs, ko mīlēt un ko darīt.
šī nav tāda dienasgrāmata, kurā lasīt par priekiem. es rakstu to, kas ir vai ko jūtu, bet nespēju aptvert, apjumt un nezinu, kā ar to sadzīvot.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]bagdarama
2009-11-08 03:37 (saite)
"un es baiļojos, uztraucos un raizējos visu laiku, un brīžos, kad es to nedaru, es baidos vēl vairāk, ka palaidīšu garām svarīgo."
Ļoti pazīstama sajūta. Vēl kopā ar to - zināt, ka var priecāties tikai tad, kad viss jau apstiprināts, kad melns uz balta beidzot rakstīts, ka ir, ne mirkli ātrāk. Un ne mazākās nojausmas, ko lai ar to iesāk.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]merlot
2009-11-08 04:03 (saite)
i'm just hangin' in there. un es nevaru runāt par to, ko vairs nepazīstu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?