viole[n]t ([info]merlot) rakstīja,
@ 2009-04-19 11:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
appropriate thoughts to go with carmine-red wine
Ja mēs būtu palikuši 1992.gadā, oh my sweet schoolnights, mums vismaz būtu bijis F.F.Koppolas Drakula. Lust in all its forms and incarnations.

un vēl es atzīšos, ka man ir zems iztēles un asociāciju iniciācijas slieksnis, proti, pārdzīvojumam man obligāti nevajag augsto mākslu. mani reti uzrunā barokāla forma, kaut spēju novērtēt tās pārsātinājumu, kas man ir vienīgais apmierinājuma mērs. tomēr iekšējās pārsātinājuma alkas nespēj sadzīvot ar ārēju pārsātinājumu, tādēļ funkcionālisms, līdz pat askēzei ir piemērotākā ikdienas eksistences forma. gotika mani pacilā un attīra mani no negausības grēka, taču ne ilgstoši. ja man patīk kāda filma, es to noskatos vismaz 50 reizes no vietas, grāmatu izlasu vismaz 10 reizes, un tikai tad, kad nejūtu vēlmi impulsīvi to darīt atkal, man ir miers. tā kā es esmu izteikti tendēta uz atkarībām, tad ļaušanās tām, ticiet man, esmu centusies tās apkarot ļoti sīvi, ir izrādījies vieglākais veids savai brīvlaišanai.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kants
2009-04-19 15:07 (saite)
uz ffk drakulu, man liekas, biju kopā ar mammu kinoteātrī oskars.

un tu. tu esi interesanta. man ljoti patīk barokālais un, lai gan bērnībā tā darīju, tagad man ir milzu žēlums skatīties kādu filmu vai lasīt kādu grāmatu vēlreiz - jo ir taču tik daudz citas! alkatība, ne?

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?