varbūt tā vienkārši ir ticība, ja ticība ir pārliecība par neredzamām un nezināmām lietām. Var jau būt, ka rītdien būs vēl sliktāk nekā bija šodien, bet es ceru un ticu, ka man būs jaunas iespējas padarīt rītdienu par labāku nekā bija šodien. Tikko es tā nopietnāk padomāju un pajautāju, kāpēc man vairs nav šādi jautājumi, kā Tev ierakstā, un es sapratu, ka man ir jauni un skaisti mērķi. Bez šiem mērķiem es ļoti bieži biju tādā punktā, kad domāju, kāpēc gan dzīvot tālāk. Vai tālāk nebūs tāda pati cīņa par ikdienu un izdzīvošanu?