man galvā ir pārslēgušies diski, jūtos laimīga svētdienās, kad nekur nav jāiet un var kaut ko vārīt, tīrīt, mazgāt un lasīt. un jūsmot par gaismas, krāsu, formu, faktūru izjūtu un ideju spēli, apčūpstinot katru niansi interjera dizaina žurnālu lappusēs. un velēties gan spēju, gan māku, gan iespēju. gan radīt, gan baudīt. no skaistuma izjūtas kļūstu pārmēru emocionāla. kaut kāds upswings. gribas tam atdoties, tipa, ņem mani, māksla
neizpratne par nepieciešamību atrasties 'birojā' nomāc garu, un es nespēju sevi piespiest no rītiem celties. man patīk, ka man maksā, un kopumā arī tas, par ko maksā, bet ārpus darba objektā, tas prasa no manis visas sulas.