Ar cilvēkiem ir dīvaini. Katram no viņiem ir tā savus sajūta ar kādu es tos jūtu. tās mainās un izbalē, tiek pārvilktas vairākreiz ar pildspalvas neizdzēšamo tinti - paliek līnijas, kas dodas vienā virzienā, ietver sevī vienu veidolu, bet nesakrīt. Jo tās ir vilktas ar roku. Manu. es nelietoju lineālus.
Ar cilvēkiem ir dīvaini. Tikko runāju ar kādu pa telefonu. Ja tā padomā tad smaržas tiešām var sajust pa telefonu. Caur metāla aukstajiem pirkstiem pie manis atskrien cilvēku sajūta. bezvārdiska.
[turpinājums vairāk kā pēc stundas]

Un kas tad te? šeit esmu es, tukši vārdi. Cilvēki pārprot. un nesaprot. un nezina. Bet es pati nezinu, vai ja zinu tad savādāk, bet nav svarīgi. kas tad te? te es. Bez vārdiem.

Ar cilvēkiem ir dīvaini. Man gribās prom.