SMIEKLĪGĀKOS JOKUS TĀPAT NEVIENS NESAPROT

December 27th, 2011

03:25 am - tāda nu tā lieta ir.

Neviens cilvēks savā dziļākajā būtībā nav kretīns.
Tags:

09:47 pm

Tu nezināji ko man teikt
un tā mēs abi
aizgājām garām
viens otram

10:13 pm

es nesaprotu atkal
ko tu man stāsti
vai glužotrādi
zinu to pavisam droši

bet sen jau vairs mūsu mazajās dzīvēs
pasauli nevada saprāts un miers
nu un ja es tagad sajuku prātā
tagad un toreiz es tik un tā runāju
tikai muļķīgas frāzes
pateiktas aiz garlaicības un izaicinot likteni,
veco uz vellu paraujamo veci,
kas vienmēr stāv tikai manā pusē,
bet ja ne
tad galā viņš tik un tā to darīs.

Nu un ja es tagad sajuktu prātā
Es tevi zinātu arī tad,
tad zinātu mani arī tu.
Varbūt tikai.

Ko niekus. es gribu parunāt tāpat. tu zini.

10:34 pm - kinoteātris Daile

pa latiņam, pa diviem
katrs mēs iemetam kopīgā kasē
kopīgi ceram, ka sanāks
kopīgi nopirkt
katram savu atsevišķu nākotni.

Muļķības! es saku.
Pa latiņam, pa diviem
kars mēs iemetam kopīgā kasē
cerams, ka akierspēle nepievils

10:45 pm

tu gribi baidīties par mani,
izdomāt manas neīstās dēkas
Tu gribi baidīties manas pelēkās sirds,
kur melns un balts samaisās kopā


man patīk pelēkas lietas,
pelēkas dienas, pelēkas mājas, pelēkas debesis
pelēkas pelēkas PELĒKAS PELĒKAS
Viss pelēks,viss samaisīts

Un ko man darīt ?
Melnbaltās bildēs man patīk pelēkais.

11:02 pm

Ar cilvēkiem ir dīvaini. Katram no viņiem ir tā savus sajūta ar kādu es tos jūtu. tās mainās un izbalē, tiek pārvilktas vairākreiz ar pildspalvas neizdzēšamo tinti - paliek līnijas, kas dodas vienā virzienā, ietver sevī vienu veidolu, bet nesakrīt. Jo tās ir vilktas ar roku. Manu. es nelietoju lineālus.
Ar cilvēkiem ir dīvaini. Tikko runāju ar kādu pa telefonu. Ja tā padomā tad smaržas tiešām var sajust pa telefonu. Caur metāla aukstajiem pirkstiem pie manis atskrien cilvēku sajūta. bezvārdiska.
[turpinājums vairāk kā pēc stundas]

Un kas tad te? šeit esmu es, tukši vārdi. Cilvēki pārprot. un nesaprot. un nezina. Bet es pati nezinu, vai ja zinu tad savādāk, bet nav svarīgi. kas tad te? te es. Bez vārdiem.

Ar cilvēkiem ir dīvaini. Man gribās prom.

11:09 pm - ...

Dzejnieka nejēdzīgais rokraksts .
Izlasīt nevar
Bet kad izburtos
Pasaka vairak kā pieklātos.




***
Es gribētu tevi uzliet kā tēju
Bez cukura
Lūdzu nepārsaldini sevi
Reiz es iemīlējos tavā rūgtajā garšā
Bet tagad tev paslīd roka un mūsos sabirst tavs baltais
Cukurs




****
Šodien man pārgāji tu
Es ieskatīju sevī tavus kaulainos pirkstus
Un aizmirsu kas tevī tur bija bijis iekšā
Tukšs ievārījums
Pērngada acis
Veci smiekli
Un ieskābis smaids
Šodien man pārgāji tu
Kā pāriet novembra iesnas

11:33 pm

klusums vadu metālos 
Tālsarunas tālsarunas
viņai nepatīk runāt ilgi
es palieku viens 
un nekas vairs nav maināms
pat sievietes un bērni.
Powered by Sviesta Ciba