es nesaprotu atkal
ko tu man stāsti
vai glužotrādi
zinu to pavisam droši

bet sen jau vairs mūsu mazajās dzīvēs
pasauli nevada saprāts un miers
nu un ja es tagad sajuku prātā
tagad un toreiz es tik un tā runāju
tikai muļķīgas frāzes
pateiktas aiz garlaicības un izaicinot likteni,
veco uz vellu paraujamo veci,
kas vienmēr stāv tikai manā pusē,
bet ja ne
tad galā viņš tik un tā to darīs.

Nu un ja es tagad sajuktu prātā
Es tevi zinātu arī tad,
tad zinātu mani arī tu.
Varbūt tikai.

Ko niekus. es gribu parunāt tāpat. tu zini.