ja pieietu no vēsturisko faktu pareizības,tad jau kaudzēm bērnības literatūras būtu jāmet no plauktiem ārā.
Domāju,ka Zvērkāvis ļoti labi der,lai saprastu,ka ir labie un sliktie indiāņi un pēc tam,ja jautājums tiešām aizķēris, paaugoties var sākt meklēt nopietnākas grāmtas, pie kam, klaji pamanāmās vēsturiskās neprecizitātes tikai uzsitīs azartu rakt dziļāk.
tas viss taču piederas pie bērnības šarma, vai tad lasot Dimā kāds domā,ka mācās Francijas vēsturi?
kad es lasīju Zvērkāvi, tikai nupat biju beigusi ticēt Ziemassvētku vecītim.