Piezīmes pēc Jāņonkuļa
Vakar bijām uz Ķimeles "Jāņonkuli". Dažas replikas.

1. Šausmīgi laba izrāde! Līdzīgi kā savulaik pēc "Mēneša uz laukiem" fascinē, ka ir tāda Ķimele, kas māk atrast to trauslo vidusceļu starp senīlumu un pārmodernismu, iestudējot klasikas gabalus. Protams, ka liela nozīme ir JRT trupai. Iespējams, tas pats inscinējums ar kaut kādiem Dailes vai Nacionālā vodeviļu zvaigznēm izskatītos samaitāts.

2. Āboliņš ir dižs aktieris. Mega-dižs! Labākais, kāds pašlaik ir šai tautai.

3. Ja būtu jātaisa smieklīgs kapustņiks, piemēram, Spēlmaņu nakts ievad-video, varētu salikt Keiša latgaļu akcenta "Tagad ēd mani!" no "Jāņonkuļa" un Āboliņa šļupstbalsī izkliegto "Lai mani vilks apēd!" no "Pasakām par ziediem". Visi smietos garantēti.

4. Zariņas kroņa numurs ar tipa spontāno spurdzienu atsauca atmiņā "Arkādiju" un radīja vienu no tām labajām sajūtām, ka eksistē ārkārtīgi skaistas lietas, kas nemainās padsmit gadu laikā.