Sentiments
Gribēju padalīties ar labajām sajūtām. Esmu apmierināts, ka ejot garām Dziesmu svētku plakātiem man sariešas aizkustinājuma asara, un kad meita kopā ar 20 citiem dejotājiem visi vienādi ģērbti, priecīgi čivinoši, izbirst no autobusa vakaros, man vispār liekas, ka esmu iekļuvis kādā skaistā filmā par zudušo laiku. Pats neesmu nekad nekādā veidā piedalījies šajā lielajā nacionālajā rituālā, tāpēc varbūt arī mani pa hārdo aizķer meitas debija, lai gan varbūt kādā citā ģimenē tā ir tāda regulāra rutīna.

Bail pat domāt, cik šī stīga tiks nospriegota svētdien stationa tribīnēs. :)