Es savu parasti saņēmu, katrreiz esot inovatīvs.

Pirmajā pārsteiguma reizē, kad man parādīja līgumu kurā atrunāts, ka samaksās pusgada laikā, bet jau padarītais darbs uz Ziemassvētkiem deg, un viņiem burtiski katra minūte no svara, es Jumavas telpās, šokēts rādīju kā lēnām liecu CD, kurā ir tik degošais darbs – "ja ne garantēta samaksa ASAP, es godavārds to pārlauzīšu". Samaksāja.

Citās reizēs, kad "grāmatvedes neesot uz vietas", es vai nu vienkārši iekārtojos telpās un "gaidīšu jebcik ilgi, kamēr būs uz vietas", vai gāju pie visiem darbiniekiem, runāties, neuzkrītoši krist uz nerviem, līdz beidzot pie kaut kādas optimālākas vienošanās nonācu.